Video: Gaļas liellopu audzētāji errīgi – pie ZM izber mēslu čupu (plkst.13:17)  (23)

Biedrība vērš uzmanību, ka izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 681 "Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem" paredz ne tikai divkāršot PVD cenrādi, bet arī ieviest jaunu maksājumu.

Kā informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis, izmaiņas tiek virzītas, nekonsultējoties ar nozari un neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā.

"Iepazīstoties ar noteikumiem ir skaidrs, ka šādā veidā nekaunīgi tiek risināts jautājums par PVD budžeta palielināšanu, vairākas reizes palielinot šīs iestādes cenrādi par sertifikāta izsniegšanu eksportētajiem dzīvniekiem, kā arī ieviešot jaunu maksu. Mēs šo neatbalstām, jo šīm izmaiņām nav loģiska pamatojuma!" skaidroja Jakovickis.

Tāpat MK noteikumu izmaiņu projektā paredzēta jauna pozīcija – maksas piemērošana liellopiem no trīs mēnešu vecuma. Iepriekš šādas pozīcijas nebija. "Tas nav atbalstāms, jo būtiski ietekmēs mūsu konkurētspēju visā Eiropā! Vēlos uzsvērt, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā eksportējamos dzīvniekus ar papildus nodokļiem neapliek. Gaļas lopkopība Latvijā galvenokārt ir balstīta uz eksportu, kas nozīmē – nodokļa piemērošana vārda tiešā nozīmē apdraud nozares dzīvotspēju!" norādīja Jakovickis.

Kā piebilda biedrības valdes priekšsēdētājs, informācija par noteikumu izmaiņām TAP publiskajā portālā tika ievietota vien divas nedēļas jūlijā – lauksaimniecībai pašā karstākajā periodā. "Apzināta rīcība vai nejaušība?" retoriski vaicā Jakovickis.

Gaļas liellopu audzētāju biedrības (GLAB) aktivitātes iezīmē jaunu pavērsienu lauksaimnieku interešu lobijā un parāda nozares nevēlēšanos iedziļināties jautājumos un agresīvi uzspiest savas vienpusējas prasības, paziņojumā presē, komentējot asociācijas protesta akciju, uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

"Runa nav tikai par tarifiem, bet gan par to, ka Pārtikas un veterinārais dienests un Latvija kā valsts, nodrošinot šīs pārbaudes, uzņemas atbildību par to, ka eksportētie gaļas liellopi atbilst starptautiskajām veterinārajām prasībām. Pastāvot riskam, ka citā valstī ievedīsim inficētus dzīvniekus, var radīt apstākļus, ka Latvijai tiek noteiktas sankcijas vai pat aizliegums eksportēt gaļas liellopus. Nedomāju, ka ir vērts šādi riskēt, patiesi apdraudot visu nozari," pauž Krauze.

Viņš norāda, ka tā ir kopēja nozares atbildība – ievērot starptautiskās normas. "Tā vietā, lai nozare rastu veidus, kā radīt augstas pievienotās vērtības eksporta produktus, nozare demonstratīvi mēģina uzspiest valstij savus nosacījumus, izvairoties no atbildības uzņemšanās un kompromisa risinājumu meklēšanas," uzskata ministrs.

Kā skaidro Zemkopības ministrijā, Eksportējamo liellopu sertifikācijas procesa faktiskās izmaksas jau ilgu laiku ir faktiski daudz augstākas, nekā pašreiz spēkā esošās. Izsniedzot veterināro sertifikātu liellopu eksportam, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzņemas pilnu atbildību un liellopu saņēmējvalstij garantē, ka ir pārliecinājies par dzīvnieku identitāti, veselības stāvokli un piemērotību pārvadājumam. Sertifikācijas process ir optimizēts un pilnveidots, tomēr faktiskie izdevumi vēl aizvien ir lielāki nekā līdz šim par šo pakalpojumu noteiktā samaksa, un tas GLAB bija zināms jau daudzus gadus, taču nozares spēcīgā lobija dēļ iepriekšējiem zemkopības ministriem nebija izdevies šo situāciju sakārtot un atrisināt.

PVD pirms sertifikāta izsniegšanas ir jāpārbauda dzīvnieka identifikācija, jānovērtē katra dzīvnieka veselības stāvoklis, jāpārliecinās, ka tas neslimo ar dzīvnieku infekcijas slimībām un ir piemērots tāliem pārvadājumiem. Tāpat dienestam ir jānovērtē transporta līdzeklis, ar ko dzīvnieki tiks pārvadāti un jāpiedalās dzīvnieku iekraušanā, uzsver ministrijā.

Līdz šim liellopu eksportētājs maksāja stundas likmi, kas nozīmēja samaksu inspektoram tikai par to laiku, ko tas pavadīja, novērtējot dzīvniekus un transporta līdzekli, taču neietvēra tādas pozīcijas, kā dokumentu sagatavošanu, ceļā pavadīto laiku, kā arī gaidīšanas laiku starp divu kravu novērtēšanu. Faktiski šo starpību līdz šim dotēja Latvijas nodokļu maksātāji. Turpmāk plānots, ka liellopu eksportētājs pilnībā segs sertifikācijas izmaksas, paredzot nevis samaksu par stundu, bet gan par katru pārbaudīto liellopu, kas vecāks par trim mēnešiem, skaidro ministrijā.