SIF tomēr neliks "Re:Baltica" atmaksāt daļu no "Šķelšanās" projekta izmaksām

SIF skaidroja, ka "Re:Baltica" projekta pieteikums tika iesniegts un apstiprināts 2023. gadā Latvijas valsts budžeta finansētā MAF programmas "Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" atklātā projektu pieteikumu konkursā. Konkursa nolikuma 1.2. punkts noteic, ka programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Latvijas Republikas Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.

Re:Baltica projekta "ŠĶELŠANĀS" ietvarā nofilmēja četru dokumentālo sēriju ciklu, parādot valsts valodas nezināšanas vai nelietošanas ietekmi uz Latvijā dzīvojošo krievu piederības sajūtu Latvijas valstij, kas "Latvijas jau tā ne vienotajā sabiedrībā ir attīstījusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā".

Padome konstatēja, ka SIF lēmums piemērot Re:Baltica projektam "ŠĶELŠANĀS" izmaksu korekciju 35 757,05 eiro apmērā bija balstīts uz argumentu, ka dokumentālo sēriju cikls daļēji īstenots svešvalodā (izmantota subtitrēšanas tulkošanas metode). Padome secināja, ka MAF programmas konkursa nolikums skaidri nenoteica, ka projektu īstenotājiem ir pienākums nodrošināt raidījumu fragmentu tulkojumus valsts valodā tikai dublējot vai ieskaņojot.

Ņemot vērā minētos aspektus un analizējot projekta "ŠĶELŠANĀS" saturisko nozīmi kontekstā ar Latvijas normatīvo regulējumu un vispārējiem tiesību principiem, fonda padomei nav pamata atzīt, ka projektā nebūtu sasniegti visi plānotie rezultāti.

Padome secināja, ka projektā veidotajās dokumentālajās sērijās iekļauto fragmentu svešvalodā tulkošana valsts valodā ar subtitriem, nevis dublējot vai ieskaņojot, konkrētajā gadījumā nevar būt par vienīgo pamatu finanšu korekcijas piemērošanai un izmaksu neattiecināšanai. Papildus padome savā lēmumā uzsver, ka Latvijas sabiedrības saliedēšanas procesā latviešu valodai kā valsts valodai ir būtiska loma, un ka tās lietojuma sašaurināšanās ir uzskatāma par Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.