Zuševicu pasaules luterāņu baznīcas priekšstāves amatā nomainīs bīskaps Žols

Līdz ar Žola ievēlēšanu noslēgušās vairākus mēnešus ilgušās bīskapa vēlēšanas, kurās piedalījās LELBP draudzes no pieciem pasaules kontinentiem.

Vēlēšanās piedalījās 92% no balsstiesīgajiem un ar 104 balsīm, kas ir pārliecinošs balsu vairākums, par LELBP nākošo bīskapu tika ievēlēts Žols. Balsošana notika par trīs kandidātiem, kuri bija gatavi atsaukties aicinājumam kalpot bīskapa amatā.

Žols ir ilgus gadus kalpojis latviešu luterāņu draudzēs ASV, Zviedrijā un Latvijā, šobrīd viņš ir LELBP Ilzu baznīcas Sofijas draudzes mācītājs, ieguvis maģistra grādu Holy Names Universtitātē Oaklandē, Kalifornijā, bijis prāvests LELBA (Latviešu Ev. Lut. Baznīcas Amerikā) Rietumu apgabalā un LELBP Latvijas apgabalā, arī LELBA Pārvaldes loceklis un Teoloģijas nozares vadītājs. Žols ir arī Lassalle Kontemplationsschule via integralis jeb Lasāla kontemplācijas skolas sertificēts kontemplācijas skolotājs.

LELBP akcentē, ka Žola kā bīskapa darbības programmas galvenie uzsvari likti uz pasaules latviešu luterāņu draudžu darbības aktivizēšanu, sadarbības veicināšanu ar latviešu organizācijām un kopienām visā pasaulē, ekumenisku saišu attīstīšanu un veicināšanu pasaulē, LELBP teoloģiskās tradīcijas plašuma turpināšanu.

Paredzēts, ka LELBP Virsvalde tuvākajā laikā noteiks bīskapa konsekrācijas datumu un vietu. Līdz tam LELBP arhibīskapes kalpošanu turpina veikt Lauma Zuševica.

Reliģiskajā organizācijā norāda, ka saskaņā ar LELBP Darbības noteikumu III daļas 1. apakšpunktu "Baznīcas augstākais garīgais vadītājs ir rakstveida Sinodālā balsošanā (…) ievēlēts Bīskaps. (…) Baznīcas Virsvalde Bīskapam var piešķirt amata apzīmējumu "Arhibīskaps".")

LELPB atgādina, ka Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) nodibināja 1922. gadā, neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas. Līdz ar padomju okupāciju apmēram puse luterāņu mācītāju, tostarp baznīcas arhibīskaps un vairums prāvestu, devās emigrācijā. Latviešu garīdznieki dibināja draudzes visā pasaulē, pielāgojot baznīcas noteikumus, lai tā varētu eksistēt trimdas apstākļos. Trimdā esošās baznīcas oficiālais nosaukums ilgu gadus bija Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Ārpus Latvijas (LELBĀL), tomēr paralēli arī okupētajā Latvijā ar padomju iekārtas uzspiestajiem noteikumiem un stingrā čekas uzraudzībā baznīca turpināja darboties, vēsta LELBP.

Katrai no baznīcām, gan tai, kura darbojās Latvijā, gan trimdas baznīcai bija savs arhibīskaps. Pēc padomju režīma krišanas un neatkarības atjaunošanas uzsākās sarunas par abu baznīcu tuvināšanos vai pat apvienošanos.

1998. gadā abas baznīcas pieņēma dokumentu "LELB un LELBĀL kopīgie noteikumi" kā pamatu nākotnes sadarbībai. Tomēr abu baznīcu apvienošanās sarunas jau sen ir apsīkušas, akcentē reliģiskajā organizācijā, norādot, ka abas baznīcas sevi uzskata par pēcteci tai LELB, kas pastāvēja pirms Otrā pasaules kara.

Kopš 2020. gada oktobra LELBĀL nosaukums ar sinodālu lēmumu tika mainīts uz tagadējo Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē.

Kā liecina informācija LELPB mājaslapā, baznīca iedalīta deviņos apgabalos. Organzācijā garīgos amatos darbojas vairāk nekā 70 personas.