Opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) uzskata, ka ir notikusi politiska iejaukšanās Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes lēmumā atcelt Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica" noteiktās sankcijas par krievu valodas lietošanu seriālā "Šķelšanās", informēja partijā.
NA apgalvo, ka iepriekš SIF padomei neesot bijis iebildumu pret SIF sekretariāta lēmumu par "Re:Baltica" sodīšanu. NA uzskata, ka SIF padomes 4.decembra lēmumā paustie argumenti ir pretrunā ar Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursa nolikumu.
Jau ziņots, ka SIF padome atcēla SIF sekretariāta lēmumu, ar kuru "Re:Baltica" tika prasīts atmaksāt valsts budžetā 35 757 eiro par dokumentālo seriālu "Šķelšanās".
"Re:Baltica" projekts tika iesniegts un apstiprināts 2023.gadā Latvijas valsts budžeta finansētajā MAF konkursā. "Re:Baltica" projekta laikā nofilmēja četru dokumentālo sēriju ciklu.
SIF sekretariāta lēmums piemērot "Re:Baltica" projektam "izmaksu korekciju" 35 757 eiro apmērā bija argumentēts ar pieņēmumu, ka dokumentālo sēriju cikls daļēji īstenots svešvalodā, jo izmantoti titri, nevis dublāža.
"Re:Baltica" pārsūdzēja SIF lēmumu, uzskatot to par politisku, nevis juridisku.
SIF padome secināja, ka MAF konkursa nolikums skaidri nenoteica, ka projektu īstenotājiem ir pienākums nodrošināt raidījumu fragmentu tulkojumu, tikai dublējot vai ieskaņojot, nevis titrējot.
SIF padome secinājusi, ka projektā veidotajās dokumentālajās sērijās iekļauto fragmentu svešvalodā tulkošana valsts valodā ar subtitriem, nevis dublējot vai ieskaņojot, konkrētajā gadījumā nevar būt par vienīgo pamatu finanšu korekcijas piemērošanai un izmaksu neattiecināšanai.
Padomes lēmumā arī atzīmēts, ka projektā tiek atainota šķelšanās, kas atbilstoši tā pieteikumā minētajam "Latvijas jau tā ne vienotajā sabiedrībā ir attīstījusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā", un tiek iezīmētas "tās līnijas un potenciālās sekas". Sērijās parādīta valsts valodas nezināšanas vai nelietošanas ietekme uz Latvijā dzīvojošo krievu piederības sajūtu Latvijas valstij.
"Tas, kādus izteiksmes līdzekļus izmantot projekta mērķa atspoguļošanai, ir īstenotāja redakcionālās brīvības jautājums," uzsver SIF padome.
"Ņemot vērā projekta saturu un mērķi, tas, ka tulkojums valsts valodā netika nodrošināts ieskaņošanas vai dublēšanas veidā, pats par sevi vēl nenozīmē, ka projekts nebūtu vērsts uz nacionālās kultūrtelpas latviešu valodā stiprināšanu un sabiedrības saliedētības uz latviešu valodas pamata veicināšanu. Tieši pretēji - lai varētu sabiedrības saliedēšanas darbu pilnvērtīgi veikt, pašreizējās situācijas faktiskai izzināšanai ir neatsverama nozīme," teikts lēmumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
