Ministru kabinets otrdien, 10. decembri, vienojās, ka Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) līdz nākamā gada jūlijam iesniegs informāciju par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamo finansējumu, ļaujot noteikt izmaksu griestus, par kādu valsts būtu gatava īstenot šo projektu. Tāpat līdz nākamā gada novembrim tiks vērtēts, kuru no no starptautiskajām stacijām – Rīgas centrālo staciju (RCS) vai lidostu "Rīga" (RIX) – savienot ar "Rail Baltica" trasi.
Ministru kabinets 26. novembrī konceptuāli vienojās par "Rail Baltica" ieviešanas pirmo posmu, kas paredz izbūvēt sliedes no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, bet Rīgā Eiropas dzelzceļš sākotnēji netiek plānots, tā vietā iecerēts daļēji pabeigt stacijas Rīgas centrā un lidostā, ko varētu izmantot esošie vilcieni "ViVi".
Šodien valdība turpināja spriest par projekta īstenošanu, atkārtoti atbalstot projekta pirmā posma ieviešanas grafiku, vienlaikus skarot jautājumu par nepieciešamību aplēst projekta īstenošanas kopējās izmaksas.
Kā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), sākotnēji izmaksas tika lēstas deviņu miljardu eiro apmērā, tagad tās samazinātas līdz sešiem miljardiem eiro, tomēr joprojām nav zināms, cik precīzi šis projekts izmaksās.
Valdība atbalstīja SM priekšlikumu, ka tā sadarbībā ar FM līdz nākamā gada 1. jūlijam iesniegs informāciju par projekta kopējo nepieciešamo finansējumu. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) rosināja arī noteikt projekta mērķa finansējumu, kam piekrita Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura atbalstīja priekšlikumu par izdevumu griestu noteikšanu.
"Pat ja sapnis bijis lielāks, tad skaidri jāpasaka, ka kaut ko nevaram atļauties," teica Siliņa.
Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka, kamēr nebūs skaidrība par projekta izmaksām, tiks saglabāta pieeja, ka valsts finansē 15% projekta, bet Eiropas Savienība - 85%. Kā norādīja Ministru prezidente, tādējādi tiek pateikts, ka projekta ieviesējs nevar uzņemties saistības, kam nav līdzekļu. Ja gadījumā uzrodas neatliekami maksājumi, tad projekta ieviesējam ir jāinformē Ministru kabinets.
"Valdība piedāvā domāt savādāk – nevis par riņķiem, lokiem un astotniekiem, bet gan, kā uzbūvēt ar esošajiem līdzekļiem," pauda Siliņa.
Viņa piebilda, ka valdības mērķis ir maksimāli meklēt risinājumus, lai iepriekš zīmētās "lielās vīzijas" ieliktu funkcionālā izpildījumā, kas nodrošinātu savienojumu starp Baltijas valstīm. "Mēs gribētu, lai tur parādās Rīga, bet jāsaprot, kā to panākt," secināja premjerministre. Attiecīgi vēl tiks vērtēts, kuru no starptautiskajām stacijām – Rīgas centrālo staciju vai lidostu "Rīga" – savienot ar "Rail Baltica" trasi.
Konkrētus lēmumus likumprojektu veidā valdība pieņems turpmākajās sēdēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
