TV, televizors, pults, skatīšanās, atpūta, popkorns
Foto: Vida Press

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), aplūkojot Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dokumentālo filmu, kurā pieminēti arī Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darboņi, nav konstatējis Latvijas amatpersonu iespējamo korumpētību, "Delfi" informēja prokuratūrā.

Filmā minēto apgalvojumu resorisko pārbaudi KNAB veica pēc prokuratūras aicinājuma.

2024. gada 12. septembrī tīmekļa vietnē "www.youtube.com" tika demonstrēta Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda veidota dokumentālā filma, kurā tika stāstīts par izmeklēšanu saistībā ar uzbrukuma organizēšanu Krievijas opozīcijas pārstāvim Leonīdam Volkovam. Dokumentālajā filmā cita starpā bija izteikti arī apgalvojumi par Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu korumpētību.

Pārbaudes ietvaros KNAB nav konstatējis faktus, kas norādītu uz Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu – Valsts policijas un prokuratūras – amatpersonu iespējamo korumpētību, norāda prokuratūra.

Jau ziņots, ka oktobra sākumā iznāca Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komandas veidotā filma, kurā apgalvots, ka viņu rīcībā nonākusi Krievijas naftas kompānijas "Jukos" bijušās vadība pārstāvja Leonīda Ņevzļina sarakste, no kuras izriet, ka 2024. gada martā viņš organizējis uzbrukumu Leonīdam Volkovam, turklāt Ņevzļina organizētajās darbībās bijuši iesaistīti Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Filmā arī izskan apgalvojumi, ka Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju Anatoliju Bļinovu ar kukuļošanas palīdzību esot panācis Latvijā krimināllietas ierosināšanu pret bijušo FBK izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu. Savā sarakstē abi arī apsprieduši Rīgas prokurorus, kas tiem palīdzēšot. FBK apgalvo, ka tam neesot ticējuši, taču pats Ašurkovs viņiem pastāstījis, ka martā Londonā esot kā liecinieks izsaukts uz policiju, kur līdz ar britu policistiem tos esot pratinājuši Latvijas policijas izmeklētāji un kāda Rīgas rajona prokurors.

Pats Ašurkovs gan Latvijas medijiem atklājis pavisam citu informāciju, proti, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu iztaujājušas par savrupmājas iegādi, kas agrāk piederēja Krievijas darbonim Grigorijam Guseļņikovam un "PNB bankai", par kuras izputināšanu pēta tiesībsargi.

Saistībā ar "PNB bankas" bankrotu izmeklēšanu veic gan Valsts policija, gan arī bankas maksātnespējas administrators ir sācis tiesvedību, kurā no bijušās bankas vadības cer piedzīt zaudējumus vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. LTV raidījumam "de facto" vēstīja, ka zaudējumus 31,5 miljonu eiro apmērā veido bankas lēmums atbrīvot īpašnieku Guseļņikovu no vairāk nekā 12 miljonus eiro liela parāda un viņa brāli no 1,3 miljonu eiro liela galvojuma. 7,2 miljonus eiro banka aizskaitīja Guseļņikova advokātiem ASV. Tāpat banka pārdeva savu meitasfirmu "Calleri Limited", kurai piederēja smalka savrupmāja Londonas pievārtē, neprasot samaksu uzreiz. Mājas vērtība lēsta 10 miljonu eiro apmērā. Kā pircējs norādīts tieši Londonā dzīvojošs Vladimirs Ašurkovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!