Sestdienas vakarā ap pulksten 21 Rīgas centrā un atsevišķās apkārtnēs bija dzirdama skaļa dunoņa, ko cilvēki sociālajos medijos identificēja kā uguņošanas izraisītu troksni. Atsevišķu galvaspilsētas apkaimju iemītnieki gan uztraucās, ka dzirdētās skaņas uguņošanas troksnim nelīdzinās. Rīdziniekus dzirdētais pamatīgi satrauca.
"Labvakar! Kam par godu šodien ir salūts Rīgas centrā?", savu ierakstu vietnē "X" sāk pašreizējais Saeimas deputāts, partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) priekšsēdētājs un galvaspilsētas eksmērs Oļegs Burovs (GKR), ietagojot savā ierakstā Rīgas domi, kas gan pagaidām vēl politiķim nav atbildējusi. Sociālā medija lietotājs Andrejs Urbāns gan uzreiz piemetinājis, ka partija GKR "tomēr ir Rīgas domes pozīcijā, noteikti to var noskaidrot arī ne caur soc tīkliem". Viena versija par uguņošanu gan šajā sarakstē izvirzīta.
Neizpratni sākotnēji gan par troksni sestdienas vakarā ap pulksten 21, kas neesot izklausījies pēc uguņošanas, sociālajā vietnē "Facebook" bija pauduši šī medija lietotāji vairāku Rīgas apkaimju grupās. Skaidrojumu šai akustiskajai norisei rīdzinieki tā arī aptuveni stundas laikā nebija guvuši, novēroja portāls "Delfi".
Uguņošanas troksnis vairākus sociālo mediju lietotājus Rīgā satrauca arī šovasar, kad uguņošana Daugavas krastmalā, iepretim Okupācijas muzejam, tika sarīkota kādā privātā pasākumā. Rīgas domē norādīja, ka tā bija saskaņota un privātpersonām uguņošanu rīkot nav aizliegts.
Rīgas domē norādīja, ka uguņošanai bija pašvaldības izsniegtā atļauja un pieteikums bija iesniegts noteiktajā kārtībā. Pašvaldībā skaidroja, ka Rīgas teritorijā aizliegts lietot pirotehniku laika posmā no pulksten 23 līdz pulksten 7. To drīkst darīt, ja tas ir saskaņots ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, izņemot valsts noteiktās svētku dienas.
Tāpat vietvarā norādīja, ka privātpersonām rīkot uguņošanu nav aizliegts, bet pašvaldība pēdējo gadu laikā ir atturējusies no salūtu rīkošanas.
"Delfi" jau rakstīja, ka Rīgā valsts svētkos novembrī un Jaunā gada sagaidīšanas svinībās uguņošanas nav jau vairākus gadus. Tā arī ir vienošanās starp lielajām Latvijas pilsētam – kamēr Ukrainā notiek karš, uguņošana netiek organizēta. Tiesa, atsevišķas pilsētas no šīs vienošanās atkāpjas, bet Rīga to darīt iepriekš neplānoja.
Svētku uguņošana Rīgā iepriekš notikusi gan 18. novembrī, gan gadumijā, taču tā jau četrus gadus nav notikusi – sākumā iemesls bija augstā saslimstība ar Covid-19, kas ierobežoja lielu cilvēka skaita pulcēšanos vienuviet, pēc tam – Krievijas iebrukums Ukrainā.
Tādā veidā arī mazinās vides piesārņojums un trokšņu līmenis, kas traumē mājdzīvniekus, iepriekš norādījusi pašvaldība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
