Vēl vienam Latvijas pilsonim Doneckā aizmuguriski piespriests cietumsods par karošanu Ukrainas pusē  (6)

"Tiesas procesā" apgalvots, ka Ancāns Ukrainas pusē karojis no 2022. gada marta līdz 2024. gada septembrim.

Intervijā sabiedrisko mediju portālam "LSM" Ancāns šī gada novembrī norādīja, ka viņš ar savu vienību pavisam nesen vēl karojis Hersonā.

Ancāns nav pirmais Latvijas pilsonis, kuru šī "tiesa" tiesājusi. Piemēram, šī gada 24. septembrī bijušajam Saeimas deputātam Jurim Jurašam aizmuguriski piespriesti 17 gadi cietumā par karošanu Ukrainas labā.

Tā pati tiesa arī nesen aizmuguriski piespriedusi 14 gadus ilgus cietumsodu kādam citam Latvijas pilsonim, kurš tiesāts par dalību Ukrainas Starptautiskajā leģionā.

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima 2022. gada 28. februārī pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi sākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos.

Vairāk par to iespējams lasīt šajā rakstā.

Tāpat jau rakstīts, ka Krievijas varasiestādes šā gada sākumā saistībā ar apsūdzībām kriminālnodarījumos izsludināja meklēšanā 64 iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus, bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu un sešus Latvijas ministrus, kā arī Rīgas mēru. Par to rakstīja interneta izdevums "Mediazona", kurš izpētījis Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas datubāzi.

Kā rakstīja medijs, meklēšanā izsludināti arī eksdeputāts Jurašs, kurš iepriekš devās karot uz Ukrainu, aktīvists Gundars Kalve, medmāsa Sarmīte Cīrule, kā arī vēl vairāki cilvēki.

Savukārt 2022. gada aprīlī "Delfi" rakstīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās, bet gaismā nāk arvien jaunas liecības par kara noziegumiem, ko okupantu karavīri pastrādājuši okupētajās teritorijās.

Gaismā nāca šausminoši kadri no Krievijas spēku pamestajām Kijivas piepilsētām. "Delfi" publicēja foto izlasi no Irpiņas un Bučas.