Koalīcijā vienojāmies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam, sociālajos medijos trešdien raksta Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Panākta vienošanās, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās vienotības" deputāti atsauks parakstus par Reini Bērziņu un Mārtiņu Kazāku.
"Paldies kandidātiem, kas bija gatavi ieguldīt savas zināšanas, tās ir un būs svarīgas!", raksta Siliņa.
JV, ZZS, "Progresīvie" savu kandidātu izvirzīs janvārī, viņa sola.
Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts – Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.
Kā aģentūrai LETA skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, šāds pēdējā brīža lēmums pieņemts, jo, lai arī abi koalīcijas virzītie kandidāti esot spējīgi, jaunais Latvijas Bankas prezidents varētu tiktu ievēlēts ar opozīcijas balsīm.
Vaicāts, kā no malas izskatās tas, ka pašu virzītie kandidāti tiek atsaukti pēdējā brīdī, Rokpelnis sacīja, ka "tā ir sacensība, kur uzvara nav garantēta nevienam".
"No katras dzīves situācijas ir jāpaņem labākais, ko spēj. Šajā procesā nav tikai zaudējumi, cilvēki arī kaut ko ieguva," turpināja spriest politiķis.
Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA teica, ka situācijā, kad koalīcija nebija spējīga vienoties par kopīgu kandidātu, abu kandidātu atsaukšana esot "vienīgais pareizais lēmums".
Jurēvics uzsvēra, ka joprojām nebija skaidrs, kāds būtu vēlēšanu iznākums, tāpēc koalīcija "nevarēja iet uz šādu loteriju".
Viņš norādīja, ka tagad koalīcijai būs jāvienojas par vienu kandidātu. "Procesam jābūt skaidrākam," izteicās politiķis un piebilda, ka vienošanos par nākamo Latvijas Bankas prezidentu kavējis arī darbs pie nākamā gada budžeta.
Vaicāts, vai šāds lēmums ir godīgs pret kandidātiem, Jurēvics sacīja, ka vēlas izteikt pateicību abiem kandidātiem par ieguldīto laiku un gatavību pildīt Latvijas Bankas prezidenta amatu.
Pēc Jurēvica domām, esošajā situācijā Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu process būtu neprognozējams, kas esot varējis atsaukties uz bankas reputāciju.
Visas koalīcijas partijas iepriekš tika apgalvojušas, ka viedokļu atšķirības par Latvijas Bankas prezidentu neapdraudot koalīcijas stabilitāti.
Jau ziņots, ka Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu – ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti.
Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu – Pāvelu Kuzminu.
Līdz šim nevienam no kandidātiem nepietika atbalsta Saeimā, lai tiktu ievēlētam LB vadītāja amatā. Politikas kuluāros netika izslēgta iespēja, ka ievēlēts netiek neviens no sākotnēji pieteiktajiem kandidātiem, tādējādi koalīcijai nāksies meklēt jaunu kandidātu.
Jauns LB prezidents tiek meklēts, jo šā gada 21. decembrī pilnvaru termiņš noslēgsies līdzšinējam bankas vadītājam Kazākam.