Partneriem ir izdevies atrast veidu, kā viens otram panākt pretī un atgriezties pie diskusijas, komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās vienotības" (JV) vienošanos atteikties no saviem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ministrs noliedza, ka šī bijusi jau sākotnēja politiska iecere, lai "diplomātiskāk atsijātu" esošo Latvijas Bankas vadītāju.
Valainis skaidroja, ka Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās process no sarunas par to, kurš ir labākais no diviem profesionāļiem, iegāja pilnīgi citā gultnē, rodoties jautājumiem par koalīcijas stabilitāti un tēmām, kas nesaistās ar Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumiem.
"Līdz ar to – tā ir pavisam loģiska rīcība," viņš teica, paužot, ka ir svarīgi, lai kandidātam ir plašs Saeimas atbalsts.
"Man ir prieks, ka ir izdevies atrast veidu, kā varam viens otram panākt pretī un atgriezties pie šīs diskusijas," izteicās ministrs.
Viņš arī teica, ka šodien aicinās balsot par bankas prezidenta pienākumu vietas izpildītāju, bet pēc tam "mierīgi, iesaistot sabiedrību, plašākā tvērumā izvēlēties kopīgu kandidātu ar koalīcijas un arī Saeimas opozīcijas atbalstu".
Savukārt informācija par to, ka Satversmes aizsardzības birojs politiķus preventīvi brīdinājis, ka ZZS virzītajam kandidātam "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājam Reinim Bērziņam varētu neizsniegt vajadzīgā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam, ir baumas, apgalvoja politiķis.
Kā vēstīts, JV un ZZS ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam – līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).
Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu – ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu – Pāvelu Kuzminu.
Siliņa trešdienas vakarā vēstīja, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.
Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to ceturtdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts – Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs sacīja, ka partija savu kandidātu neatsauks.
Kā skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, šāds pēdējā brīža lēmums pieņemts, jo, lai arī abi koalīcijas virzītie kandidāti esot spējīgi, jaunais Latvijas Bankas prezidents varētu tiktu ievēlēts ar opozīcijas balsīm.
Jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo šī gada 21. decembrī līdzšinējam prezidentam Mārtiņam Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019. gada 12. decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
