Ziņa, ka Brazīlijā pēkšņi mūžībā devies vienmēr enerģiskais uzņēmējs Ainārs Gulbis, satrieca ģimeni un draugus. Nekas neesot liecinājis par tuvojošos nelaimi, raksta "Santa.lv", atsaucoties uz žurnālu "Privātā dzīve".
"Tas notika viņa īrētajā dzīvesvietā Brazīlijā, bet vairāk es neko nevaru komentēt," žurnālam teic jurists un Gulbja draugs Aivars Borovkovs.
Viņš apstiprina, ka ģimene grib atvest Gulbja mirstīgās atliekas uz Latviju. "Tas būs sarežģīti un laikietilpīgi, ņemot vērā gan attālumu, gan arī to, ka Brazīlijā nav Latvijas vēstniecības. Visdrīzāk, atvadas notiks šā gada izskaņā," izdevumam sacījis Borovkovs.
Izdevums arī raksta, ka pēdējā laikā uzņēmējs bija mainījies. Sācis pastiprināti pievērsties garīgajai pasaulei. Mainījās arī viņa vizuālais tēls. "Ainars savu otro es bija atradis Brazīlijas mūžamežos, kur pēdējos piecus gadus braukāja uz trim mēnešiem vai pusgadu. Viņš bija sadraudzējies ar tur dzīvojošu cilti. Pēdējos gados viņš bija pievērsies garīgām lietām," apstiprinājis Gulbja radinieks, grupas Ducele dalībnieks Arnis Veisbārdis.
Viņš gan piebilst, ka, aizraujoties ar garīgām lietām, Gulbis nebija atrauts no realitātes – vienmēr spējis analizēt notiekošos procesus valstī un biznesā. Pēdējo reizi abi sazinājušies pirms mēneša.
"Viņš bija dzīvespriecīgs un enerģisks. Kad uzzināju par Ainara nāvi, tas man bija šoks. Viņš bija plānojis padzīvot Brazīlijā trīs mēnešus, tad atgriezties mājās," sacījis Veisbārdis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Gulbis dzimis 1959. gada 30. novembrī un studējis Medicīnas institūtā, taču to nav pabeidzis. Sākotnēji viņš strādājis par sanitāru slimnīcā un bārmeni, bet astoņdesmito gadu beigās kopā ar Andri Tālbergu dibinājis kooperatīvu "Biržas sabiedrība", kas 1990. gadā pārtapusi par AS "SWH". Gulbis kļuvis par "SWH" prezidentu, vēlāk darbojies arī "Latvijas Krājbankas" padomē, SIA "Itera Latvija" padomē un bijis AS "SWH grupa" padomes priekšsēdētājs.
Deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā Gulbis darbojies vairākos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos un konfliktējis ar toreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu, vēlāk kļūstot par vienu no cietušajiem apjomīgajā Lemberga krimināllietā, kurā pēc daudziem gadiem Lembergs tika atzīts par vainīgu koruptīvos noziegumos, taču galīgais spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā.