Ģimenes ārsti NVD izvirzījuši astoņas prasības jaunajiem līgumiem  (3)

Pieteicējus tiesā pārstāv Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA). Pirmkārt, mediķi uzskata, ka NVD piedāvātais līguma termiņš ar ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēm desmit gadu termiņā ir nepamatoti garš, un līdžšinējā prakse rāda, ka piemērotāks termiņš ir trīs gadi.

Asociācijā norāda, ka ģimenes ārsti un viņu ārstniecības iestādes nepiekrīt slēgt līgumu uz desmit gadiem, jo līdz šim līgumi slēgti uz trim gadiem. Piemēram, 2024. gada sākumā 2021. gadā noslēgtais līgums ar NVD tika pagarināts uz ceturto gadu, un tiesību aktos nav noteikts, ka tas būtu slēdzams uz noteiktu termiņu, norāda asociācijā. Tāpēc līguma termiņš arī jāvērtē kopsakarā ar līgumā atrunāto kārtību par tā grozīšanu, norāda LĢĀA.

Asociācija arī pauž, ka NVD līdz šim nav pieņēmis tās priekšlikumu līgumā noteikt kārtību, kas ievērojama gadījumos, ja objektīvi mainās pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksas un ir citi objektīvi apstākļi, kas liedz izpildīt līgumu tādā veidā, kā tas noslēgts.

LĢĀA arī secinājusi, ka dienesta piedāvātajā līguma projektā ir paredzēts, ka tas vienpusēji var rosināt un izdarīt līgumā grozījumus.

Tālab pastāv liela iespējamība, ka desmit gadu līguma termiņa laikā var nākties pildīt tādas NVD prasības, kas aizskar ģimenes ārstu tiesības un uzliek nesamērīgus vai citādi tiesību ierobežojošus pienākumus, piemēram, sniegt veselības aprūpes pakalpojumus, par kuriem netiek nodrošināta atlīdzība, nobažījusies asociācija.

Tāpat LĢĀA norāda, ka NVD līgums pieprasa piekrist obligātai e-nosūtījumu sagatavošanai no 1. septembra, lai gan ģimenes ārsti vēl nav iepazīstināti ar e-nosūtījuma rīku un nav notikusi tā testēšana un ieviešana darbā.

Asociācijā atbalsta ieceri, ka pārskatāmā nākotnē primāri tiktu izmantoti e-nosūtījumi, tomēr ir jābūt iespējai nosūtījumu izsniegt arī papīra formātā – gan e-veselības traucējumu dēļ, gan mājas vizīšu laikā, gan citu ierobežojošu apstākļu dēļ, norāda LĢĀA.

Pieteicēji arī rosina paredzēt tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja noteiktā atlīdzība nesedz izdevumus. Ģimenes ārsti uzskata, ka līgumā ir jāparedz kārtība, kādā rīkojas abas puses gadījumos, ja piešķirtais finansējums nav pietiekošs ar pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu nodrošināšanai. Līgumā ir jābūt paredzētai iespējai pārskatīt līguma noteikumus attiecībā uz atlīdzību vai mainīt sniedzamo pakalpojumu tvērumu, uzskata LĢĀA.

Vienlaikus pieteicēji rosina NVD veikt esošās atlīdzības pārrēķinu vai aprēķināt jaunu atlīdzību, novērtējot šādu izmaiņu finansiālo ietekmi, balstoties ģimenes ārstu iesniegumos.

Ja valsts budžetā tam paredzētais finansējums nav pietiekams šādu izmaiņu veikšanai, mediķi rosina NVD informēt Veselības ministriju par papildu finansējuma nepieciešamību, piedāvājot nodrošināt atbilstošu atlīdzību. Savukārt, ja noteiktā atlīdzība nenodrošina pakalpojuma sniegšanas izmaksas, pusēm būtu jāvienojas par sniedzamo pakalpojumu apjoma koriģēšanu, norāda LĢĀA.

Līdztekus LĢĀA rosina līgumā iekļaut manipulāciju sarakstu. Kā skaidro asociācijā, daļa ģimenes ārstu atlīdzības, kas ietverta manipulāciju sarakstā, šobrīd no NVD puses tiek piedāvāta kā vienpusēji noteikta kārtība, ko dienests laiku pa laikam izskata un maina, publicējot savā tīmekļvietnē.

Taču, ņemot vērā, ka manipulāciju sarakstā ir tieši noteikts ģimenes ārstu atlīdzības apmērs par konkrēto manipulāciju, šim sarakstam ir jābūt ietvertam līgumā, uzskata LĢĀA.

Līdzīga situācija ir ar pārskatu iesniegšanas kārtību. Asociācijā skaidro, ka līgumā nav ietverts iesniedzamo pārskatu un citu dokumentu saraksts, kas ļautu plānot un zināt, kādi pārskati ir iesniedzami. Iespējams, ka NVD nosaka tādu pārskatu iesniegšanu, kuru sagatavošana ir ne tikai laikietilpīga, bet arī ir saistīta ar papildu izmaksām.

LĢĀA ieskatā, NVD ir jāievēro likumdevēja izvirzītie nosacījumi pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtībai, nosakot gan iesniedzamo pārskatu un ziņojumu saturu, gan termiņus, kam būtu jābūt precīzi noteiktiem līgumā.

Tāpat pieteicēji uzskata, ka līgumsodi ar dienestu slēdzamajos līgumos par valsts apmaksātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir prettiesiski, jo no normatīvajiem aktiem publisko tiesību jomā neizriet, ka likumdevējs būtu izšķīries par šādu sankciju noteikšanu privātpersonām – ģimenes ārstiem, kas uz publisko tiesību līguma pamata piedalās valsts funkciju izpildē. Tāpēc pieteicēji mudina līgumu ar NVD slēgt bez noteikumiem par līgumsodiem.

Kā skaidro asociācijā, ārsta darbu ievērojami apgrūtina gan izmantojamo datubāžu ierobežotā funkcionalitāte, gan apstāklis, ka jāizmanto vairākas datubāzes, kas savstarpēji neveido vienotu sistēmu. Turklāt ģimenes ārstam bieži ir jāizraksta kompensējamās zāles un jāizsniedz nosūtījumi pēc citu speciālistu norādījumiem, paļaujoties uz šo speciālistu vērtējumu un izsniegtajiem izrakstiem.

Turklāt pacienta tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var mainīties strauji, piemēram, ārsts var laikus nepamanīt to, ka pacients deklarē dzīvesvietu ārvalstīs.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. pants paredz, ka amatpersonas, pildot amata pienākums, par valstij nodarītiem zaudējumiem atbild tikai tad, ja tie ir nodarīti ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības. Lai arī sarunu laikā LĢĀA ierosināja līgumā pieteicējiem piemērot šādu atbildības regulējumu, NVD to atstājis bez ievērības, norāda asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka administratīvā tiesa ir pieņēmusi ārstu lūgumu par pagaidu aizsardzību un uzdevusi NVD līdz nākamā gada 6. janvārim sniegt paskaidrojumus strīdā. Plānots, ka 10. janvārī tiesa rakstveida procedūrā izskatīs mediķu lūgumu.

Asociācija lūgusi uz tiesvedības laiku uzlikt pienākumu NVD noslēgt ar pieteicējiem publisko tiesību līgumus par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dienesta 16. decembrī piedāvātajā līgumu redakcijā bez strīdus punktiem.

LĢĀA norāda, ka tā sagaida tiesas lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu un to, kādā veidā noslēgt līgumu bez strīdus punktiem.

Jau vēstīts, ka aptuveni puse jeb 540 Latvijas ģimenes ārstu NVD piedāvāto līgumu nosacījumus uzskata par nesamērīgiem, tāpēc vērsušies administratīvajā tiesā.

Tikmēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) neiebilst pret NVD piedāvāto līgumu nosacījumiem, apliecināja asociācijas vadītāja, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).

LLĢĀA šī gada rudenī vērsusies pie NVD ar galvenajiem iebildumiem pret piedāvātajiem līgumiem un sarunu laikā neskaidrības tikušas novērstas. Arī asociācijas priekšlikumi par norēķinu kārtību sarunās esot ņemti vērā.

Kozlovska atzīmēja, ka "ir tikai normāli, ka demokrātiskā valstī" LLĢĀA viedoklis atšķiras no LĢĀA, un ikviens var rosināt grozījumus līgumos atbilstoši savam redzējumam.