Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) noteikusi valdībai četras 2025. gada prioritātes – drošību, atbalstu ģimenēm, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem, portālu "Delfi" informēja premjerministres birojā.
Šonedēļ Ministru prezidente uzsāk arī individuālās pārrunas ar ministriem, lai izrunātu paveikto un šā gada prioritāšu īstenošanu.
Siliņa sacīja, ka viņai ir būtiski, lai valdības darbs dotu reālu labumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
"Valsts drošība joprojām ir aktuālākā valdības prioritāte, jo tā ietekmē arī visas pārējās jomas. Šogad jāīsteno Austrumu pierobežas attīstības plāns, Latvijai jāpievienojas Eiropas energotīklam un jāatslēdzas no BRELL, un kopā ar citām ES un NATO valstīm mums jāturpina stiprināt aizsardzības spējas, tai skaitā pret dažādiem hibrīdkara draudiem," norāda Ministru prezidente.
Tāpat viņa atzīst, ka, uzsākot darbu valdībā, ļoti svarīga prioritāte viņai ir atbalsts ģimenēm, kas nenozīmē tikai pabalstus, bet arī veselības pakalpojumu pieejamību, bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, izglītības kvalitātes celšanu un arī bērnu un jauniešu sporta attīstību, veicinot veselīgu dzīvesveidu.
Runājot par ekonomikas izaugsmi, Siliņa norādīja, ka tās atbalstam šogad būs pieejami gana apjomīga Eiropas finansējuma nauda, kas jāizmanto uzņēmējdarbības inovāciju un produktivitātes celšanai, lai mēs varētu palielināt eksporta apjomus.
"Tāpat jārada arī jaunas finansējuma piesaistes iespējas – valsts uzņēmumus kotējot biržā un veidojot reģionos krājaizdevumu sabiedrības," uzsver Siliņa. Ļoti būtiska ir cilvēkkapitāla attīstība, kur jāatrod jauni veidi, kā veicināt darba devējiem pieprasīto zināšanu nodrošināšanu.
Par ceturto valdības papildu prioritāti Siliņa norāda, ka pagājušajā gadā jau iesākta, bet šogad vēl ar augstāku prioritāti tiks turpināta birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē, atvieglojot administratīvo slogu un padarot valsts iestāžu darbu tuvāku cilvēkam.
Pēc Siliņas teiktā, jau pagājušajā gadā būtiskas pārmaiņas tika veiktas nekustamo īpašumu attīstības jomā, arī finanšu, lauksaimniecības un nodokļu jomā.
"Valdība pie tā neapstājas un šogad turpinās rast jaunus risinājumus kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem, arī starptautiskajiem investoriem atvieglot sadarbību ar valsts pārvaldi. Tāpat šogad izskatīsim iespējas, ko no valsts pārvaldes funkcijām varētu nodot privātajam sektoram. Šogad ierēdņi, valsts iestāžu vadītāji un viņu vietnieki vairs nevarēs vienlaikus ieņemt amatu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības valdē, kā arī pastāvīgi strādāt kapitālsabiedrības padomē," atzina Ministru prezidente.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
