Drošības apsvērumu dēļ pirms ieceļošanas Latvijā pārbaudīs arī NVS pilsoņus  (2)

Patlaban pastiprināta migrācijas kontrole attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) paziņojumā medijiem norāda, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī izmantot tām draudzīgi noskaņotu valstu pilsoņus izlūkošanas un citu pret Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm vērstu kaitniecisku aktivitāšu īstenošanai.

"Tāpēc NVS valstu pilsoņiem Latvijas nacionālās drošības interesēs jāpievērš pastiprināta uzmanība," uzsver Latkovskis.

Komisijas sniegtā informācija liecina, ka laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 22. septembrim sadarbībā ar citām migrācijas kontrolē un valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm veiktas vairāk nekā 21 000 intervijas uz robežas.

Pamatojoties uz identificētajiem valsts drošības interešu apdraudējuma riskiem, ieceļošana atteikta vairāk nekā 1500 personām – Krievijas, Baltkrievijas un citu (Moldovas, Krievijas-Ukrainas, Krievijas-Moldovas dubultās pilsonības turētāji) valstu pilsoņiem.

Tāpat laika posmā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 22. septembrim iekšlietu ministrs, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegtu atzinumu, to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, iekļāva vairāk nekā 100 trešo valstu pilsoņu. Lielākā daļa ir no Krievijas un Baltkrievijas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022. gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.

Latkovskis norāda, ka ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci ES un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi, ceļojot ES, mūsu robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā.

Komisijas rosinās izmaiņas paredz, ka Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas, Moldovas, Tadžikistānas un Uzbekistānas pilsoņiem pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā būs pienākums pirms ieceļošanas Latvijā norādīt ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, vietu, ceļošanas maršrutu un kontaktinformāciju.

Tāpat būs jānorāda informācija par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.

Šo pienākumu plānots noteikt no šī gada septembra. Par šīs informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtēs šādas prasības nepieciešamību, tās ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniegs par to ziņojumu Saeimai. Šīs izmaiņas neattieksies uz personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai, paredz grozījumi.

Tāpat plānots, ka caurlaidi pierobežojas joslā turpmāk NVS pilsoņiem izsniegs, ja būs saņemta Valsts drošības dienesta piekrišana. Likumā arī paredzēts noteikt, ka jau izsniegtās un spēkā esošās terminētās caurlaides būs derīgas ne ilgāk kā divus mēnešus no likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Izmaiņu autori norāda, ka patlaban robežas infrastruktūras izbūves laikā ir paaugstināti valsts drošības riski, tāpēc šāda īpaša caurlaižu pārbaudes kārtība pierobežas joslai būtu jānosaka līdz 2027. gada beigām.

Valsts robežas likums noteic, ka personām no 15 gadu vecuma pierobežas joslā ir nepieciešama robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā speciālā caurlaide.