Jāstiprina NATO klātbūtne Baltijas jūrā un jāvēršas pret Krievijas "ēnu floti", uzskata Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka Rinkēvičs otrdien, 14. janvārī, piedalījās Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā Helsinkos, Somijā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO un Eiropas Savienībai (ES) jāizmanto visi to rīcībā esošie praktiskie un tiesiskie instrumenti, lai stiprinātu Baltijas jūras drošību un vērstos pret Krievijas "ēnu floti".
"Esošajā situācijā ir nepieciešami stingri pretpasākumi iepretim Krievijas radītajam apdraudējumam Baltijas jūrā. Starptautiskajām jūras tiesībām, tostarp kuģošanas brīvībai, jābūt līdzsvarā ar piekrastes valstu tiesībām aizsargāt savu infrastruktūru," norādīja Rinkēvičs
Valsts prezidents atzīmēja NATO un sabiedroto fiziskas klātbūtnes un patrulēšanas nozīmi. "Pieaugot Krievijas agresīvajām aktivitātēm, jāstiprina NATO spēku un spēju klātbūtne Baltijas jūrā, lai atturētu un iegrožotu Krieviju. Latvija ir gandarīta par NATO lēmumu īstenot operāciju Baltijas jūrā un sniegs ieguldījumu NATO operācijai, nodrošinot militāro patruļkuģi," pauda Rinkēvičs.
Diskusijā par Krievijas "ēnu floti" Valsts prezidents aicināja stiprināt sankcijas un efektīvi izmantot arī jaunās tehnoloģijas.
"Jāstiprina sankcijas pret Krievijas "ēnu floti", ņemot vērā, ka šie kuģi ne tikai pārrauj kabeļus, bet tiek izmantoti arī kā izlūkošanas platformas, papildina Krievijas ienākumus tās karadarbības pret Ukrainu uzturēšanai un rada apdraudējumu videi. Efektīvi jāizmanto arī jaunās tehnoloģijas, kā to dara Apvienotie reaģēšanas spēki, liekot lietā mākslīgā intelekta risinājumus Krievijas "ēnu flotes" monitorēšanai," norādīja Rinkēvičs.
Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Baltijas jūras NATO sabiedroto samitu rīkoja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs kopā ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu.
Samitā piedalījās Rinkēvičs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Vācijas federālais kanclers Olafs Šolcs, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Henna Virkunena.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
