Austrumu pierobežas drošībai un izaugsmei piešķir 644 miljonus eiro  (1)

VARAM portālu "Delfi" informēja, ka no minētās summas valsts budžeta finansējums ir 269,6 miljoni eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu un cits ārvalstu finansējums – 375 miljoni eiro.

Plāns tapis sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm.

Ministrijā norādīja, ka Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī ES un NATO ārējā robeža. Līdz ar to pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie justos droši, kā arī vēlētos dzīvot un strādāt Latvijā.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus. Tas iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi.

Lai stiprinātu Austrumu pierobežas drošību, plāns ietver tādus pasākumus kā 11 jaunu katastrofu pārvaldības centru izbūvēšana Austrumu pierobežas teritorijā – Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē, stiprinot dienestu reaģēšanas spēju.

Tajos paredzēts sniegt dažādu institūciju pakalpojumus, tostarp četros Latgalē papildus paredzētajos centros –Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē – plānots nodrošināt arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbību.

Tāpat paredzēts īstenot Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plānu, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Plānots nodrošināt sešu militāro bāzu darbību – Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā, Preiļu novadā, Meža Mackevičos, Alūksnes novadā – un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošanu Latgales reģionā.

Ieplānota arī valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras uzlabošana, iekļaujot trīs robežšķērsošanas vietu – "Terehova", "Grebņeva", "Pāternieki" – infrastruktūras modernizācijas darbus un viedos risinājumus robežu rindu mazināšanai. Iecerēts arī ierīkot ap 200 patvertnes esošo ēku pagrabos un pazemes stāvos atbilstoši vadlīniju vai normatīvo aktu prasībām.

Plānā ir iekļauta arī divējāda – civilā un militārā – lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, veicot uzņēmumu kartēšanu ar divējādā lietojumu produktu ražošanas potenciālu, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat uzmanība tiek pievērsta informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.

Valdība ir iecerējusi virzīt ES Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanas jautājumu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā kā ES kopējās drošības priekšnoteikumu, panākot Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju.

VARAM arī informēja, ka, īstenojot rīcības plānā ietvertos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, paredzēts radīt vismaz 1800 jaunas darba vietas, potenciāli samazinot bezdarbnieku skaitu par 20%.

Tāpat plānots novirzīt investīcijas industriālo parku izveidei Daugavpilī un Augšdaugavas novadā, kā arī pārējās Austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 miljonus eiro privāto investīciju.

Savukārt eksportējošiem komersantiem plāno sniegt aizdevumus ar kapitāla atlaidi, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī aizdevumu startam un izaugsmei, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem – 36,5 miljonus eiro. Plāns paredz sniegt atbalstu arī ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk nekā 10 000 saimniecībām.

Plānā paredzēts turpināt un paplašināt Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) atbalstu un robežas, iekļaujot Alūksnes novadu, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti, kā arī stiprinot Latgales SEZ kapacitāti.

Rīcības plānā ietverta arī 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība, ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošanai, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti. Tāpat tiks veikta publiskās – privātās partnerības modeļa īstenošana pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu.

Plāns paredz arī ieguldīt investīcijas mobilitātes veicināšanai, tostarp valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošanai un Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcijai. Tā, piemēram, šobrīd aktuālie būvprojekti 2025. gadā ir piecos valsts reģionālajos un vietējos autoceļu posmos – P39 Alūksne – Ape, P70 Svente – Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta – Lazareva – Priežmale, V687 Vecpils – Biķernieki – Bramanišķi, V783 Jēkabpils – Dignāja – Ilūkste.

Rīcības plāns paredz vairākas aktivitātes, lai sniegtu iedzīvotājiem attīstības iespējas reģionā, tādējādi stiprinot tā cilvēkresursus. Viens no soļiem ir uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģijas stiprināšana.

Plāns tostarp paredz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācijas procesa nodrošināšanu Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā. Vienlaikus paredzēta Daugavpils Universitātes darbības turpināšana, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu.

Lai stiprinātu patriotisku jaunu paaudzi un tās gatavošana profesionālajam militārajam dienestam, tiks izveidota Kadetu vidusskola, izglītojot jauniešus inženierzinātnēs, līdervadībā un militārajās prasmēs.

Veicinot veselības pakalpojumu pieejamību, paredzēts stiprināt slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas. Plāns paredz arī turpmāk nodrošināt valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem.

Vienlaikus, veicinot valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību, arī turpmākajos gados paredzēts attīstīt Valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus. Austrumu pierobežā jau šogad plānots atklāt 31 jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu – Balvu novadā (3), Līvānu novadā (2), Preiļu novadā (3), Augšdaugavas novadā (5), Ludzas novadā (18) centrus.

Tiks turpināta arī atbalsta nodrošināšana latgaliešu rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju pieejamībai, tostarp arī izglītības iestādēs, stiprinot jaunajā paaudzē latgalisko identitāti un lokālpatriotismu.