Sestdien, 18. janvārī, Latvijā ieradušies Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona karavīri, portāls "Delfi" uzzināja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamentā.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvērusi, ka tas ir būtisks solis Zviedrijas ciešākai integrācijai NATO un kopējai reģiona sadarbībai aizsardzības spēju stiprināšanai.
Tā ir pirmā Zviedrijas NATO misija, kopš tā kļuva par NATO dalībvalsti.
Daudznacionālā NATO brigāde Latvijā apvieno spēkus no 13 NATO dalībvalstīm.
"Zviedrijas karavīru pievienošanās NATO spēkiem Latvijā ir ļoti būtiska mūsu reģiona drošībai un kopējo aizsardzības spēju stiprināšanai," uzsvērusi Siliņa.
"Šī brīža ģeopolitiskā situācija ir ciešāk saliedējusi Baltijas jūras reģiona valstis un rosinājusi plašāku sadarbību arī NATO līmenī. Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO ārējā robeža, un NATO daudznacionālā brigāde Latvijā rūpējas par mūsu iedzīvotāju drošību," akcentējusi Ministru prezidente.
Drīzumā gaidāma oficiāla komandpakļautības maiņas ceremonija, ar kuru Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons tiks iekļauts NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā.
Aizsardzības ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka, stiprinot reģionālo drošību un aizsardzību, šodien Latvijā ieradās Zviedrijas Mehānizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas atrodas NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" pakļautībā.
Dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīri.
"Latvijā turpina pieaugt sabiedroto valstu karavīru un militārās tehnikas skaits. Zviedrijas pievienošanās NATO Daudznacionālajai brigādei Latvijā ir skaidrs apliecinājums, ka alianse ir vienota, un jebkādām Krievijas naidīgām darbībām sekos skaidra atbilde. Esmu pārliecināts, ka mūsu kopīgie militārie vingrinājumi sniegs lielisku pieredzi gan Zviedrijas, gan Latvijas un citu sabiedroto karavīriem," paudis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Šī ir pirmā Zviedrijas NATO misija, kopš Zviedrija kļuva par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti 2024. gada 7. martā. Zviedru spēku izvietošana Latvijā ir daļa no visas Alianses centieniem aizsargāt NATO austrumu flangu. NATO vienotība ir pamats daudznacionālajam atbalstam, kuru redzam Latvijā.
Karavīri tika sagaidīti Rīgas ostā, kur ieradās arī kuģi, kas pārvadā nepieciešamo aprīkojumu.
Pasākumā piedalījās arī NATO daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro, un Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Henriks Rusdāls.
"Priecājos redzēt zviedrus atbraucam un apsveicu Zviedriju ar pirmo šāda veida NATO misiju. Mēs ar nepacietību gaidījām iespēju strādāt kopā, ņemot vērā Zviedrijas karavīru pieredzi un dalību līdzšinējās misijās. Esmu pārliecināta, ka viņu pievienošanās šeit, Latvijā, būs ļoti nozīmīga," atzinusi daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere ģenerālleitnante Jete Albinusa.
"Ar prieku uzņemam Zviedrijas Mehanizēto kājnieku bataljonu NATO daudznacionālās brigādes sastāvā. Viņu klātbūtne ir vērtīgs papildinājums mūsu kaujas gatavībai, tā stiprina mūsu kopējās aizsardzības spējas un reģionālo drošību. Katras valsts ieguldījums tieši ietekmē brigādes panākumus, demonstrējot spēcīgu aliansi un apņēmību nodrošināt mieru," izteicies NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro.
"Mēs esam pagodināti būt šeit un esam apņēmības pilni un gatavi sniegt ieguldījumu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas centienos Baltijas jūras reģionā. Šis ir vēsturisks notikums, bet vienlaikus arī mūsu jaunā realitāte. Mums ir svarīgs uzdevums, un mēs lepojamies, ka varam to veikt kopā ar sabiedrotajiem," atzinis pulkvežleitnants Henriks Rusdāls, 71. Mehānizētā kājnieku bataljona komandieris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
