Pērn vairāk cilvēku remigrējuši dzīves dārdzības dēļ  (13)

"Mūsu reģionā lielākā interese ir par Rīgu, ņemot vērā plašākas iespējas atrast mājokli īrei un lielākas iespējas nodrošināt bērniem vietu izglītības iestādēs. Salīdzinot ar Rīgu, Pierīgā mācību iestādēm ir ierobežota kapacitāte uzņemt jaunus bērnus, kā arī mazs piedāvājums īres mājokļu tirgū. Uz Rīgu pērn atgriezās puse no remigrantiem, kuri izmantoja remigrācijas koordinatora palīdzību," pauž Rīgas plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.

Kā pauž Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, pērn vairāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki, kuri pēc pensijas vecuma sasniegšanas un aktīvo darba gaitu noslēgšanas ārzemēs vēlas dzīvot Latvijā. "Viens no iemesliem ir straujš izmaksu pieaugums ārvalstīs pēdējos gados, kā rezultātā Latvijas alga kļūst konkurētspējīga, jo ģimenes izdevumi ir mazāki. Remigranti augsti vērtē plašo un daudzveidīgo kultūras un atpūtas pieejamību, kā arī iekšējās drošības situāciju Rīgā un Rīgas reģionā," norāda koordinatore.

Galvenokārt pērn atgriezušies no tādām Eiropas valstīm kā Lielbritānija, Vācija, Īrija, Zviedrija un Norvēģija. No tālākām valstīm pērn atgriezušies no Austrālijas, ASV, Jaunzēlandes, Gruzijas. Tāpat bijuši cilvēki, kas uz Latviju pārcēlušies no Krievijas.

Remigrācijas koordinatora loma šajā procesā ir būtiska, jo ir svarīgi vēl mītnes zemē nokārtot vajadzīgos dokumentus, plānveidīgi sagatavotu pārcelšanās procesu un iesniegtu dokumentus Latvijas valsts iestādēs. Pretējā gadījumā pārcelšanās procesā var rasties sarežģījumi, piemēram, bērnu pieteikšanā izglītības iestādēs, pabalstu pārcelšanā, negaidītas izmaksas saistībā ar mantu pārvešanu, u.tml.

Galvenie jautājumi remigrantiem ir, kā pieteikt bērnus Rīgas pirmsskolas iestādēs un skolās, kā Latvijā saņemt ārzemēs iegūto bezdarbnieka pabalstu un pensiju par ārvalstīs nostrādāto laiku, kā pareizi pārvest personīgās mantas. Remigranti bieži vaicā par ģimenes pabalstiem Latvijā un dzīvesbiedra - ārzemnieka iespējām iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Liela interese ir par latviešu valodas apguvi gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Remigrācijas koordinatora projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem sākās 2018. gada martā. Kopumā remigrācijas programmas ietvaros kopš tās izveides uz Rīgu un Pierīgas novadiem pārcēlušies vairāk nekā 1600 cilvēku.

Rīgas plānošanas reģions aptver deviņas pašvaldības – Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.