Esot jāpilda "sievas pienākums". Pēc tāda ultimāta Dana (vārds mainīts) piekritusi seksam ar vīru, bet viņu vadīja vienīgi bailes. Arī laulībā izvarošana ir izvarošana, uzsver centra "Marta" pārstāve Beata Jonite.
To, ka notikusi izvarošana, upuris reizēm pat neapjauš vai baidās vērsties pēc palīdzības. Tikmēr varmākas nereti staigā nesodīti. Seksuālo vardarbību parasti pavada arī emocionālā un fiziskā, norāda ekspertes. "Delfi" vērsās vairākas sievietes, kuras cietušas no seksuālās vardarbības. Visas atzina – pāridarītājs sodu nav saņēmis. Tāda ir arī jau piesauktās Danas pieredze.
Pirms pieciem gadiem viņa kopā ar meitu aizbēga no sava vīra. To, ka notikusi seksuālā vardarbība, apzinājusies vien pirms gada. Aplūkojot pašreizējās seksuālās vardarbības tendences Latvijā, arī to, kā ar to izdodas cīnīties, ir skaidrs – problēmu ir daudz. Skaidrojam, vai Stambulas konvencija ir ko mainījusi un cik efektīva ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību.
Tuvākais cilvēks – pāridarītājs
Viss sācies tā – Dana dzemdēja meitu. Turpmākais dzīves periods bijis smags, viņu skārušas veselības problēmas. Par spīti tam, nepilnu gadu pēc dzemdībām vīrs uzstājis, ka pienācis laiks nākamajam bērnam. Sieviete nav piekritusi. Viņa pa kluso lietojusi hormonālās kontracepcijas tabletes, jo vīrs pret tām iebildis. Viņš piespiedis Danu nodarboties ar seksu, teicis – esot jāpilda "sievas pienākums". Pēc tam, kad sieviete bailēs pakļāvusies un piekritusi, vīrs nomierinājies, un sekojis neliels miera periods.
"Man no viņa bija bail. Bija laiks, kad
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv