Svētdien, 26. janvārī, Baltkrievijā notika tā dēvētās prezidenta vēlēšanas. Bez leģitīmas politiskās konkurences un bez vispāratzītas starptautiskas novērošanas klātbūtnes, šīm "vēlēšanām" trūkst demokrātiskas leģitimitātes, paziņojumā medijiem norādīju Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).
Ministrija norāda, ka "vēlēšanas" norit represiju un baiļu atmosfērā, opozīcijas un neatkarīgo mediju totālas apspiešanas apstākļos.
"Kopš 2020. gada Aleksandra Lukašenko vadītais Baltkrievijas režīms ir sistemātiski izrēķinājies ar baltkrievu opozīciju, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgo mediju pārstāvjiem, spīdzinot, apcietinot un izdzenot trimdā tūkstošiem baltkrievu. Režīma represijas pret baltkrievu tautu ir saņēmušas asu starptautiskās sabiedrības nosodījumu," rakstīts ĀM paziņojumā.
Latvija pieprasa visu politieslodzīto nekavējošu un beznosacījumu atbrīvošanu.
Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas demokrātiskos spēkus un to līderi Svjatlanu Cihanousku, kā arī to centienus pēc neatkarīgas un demokrātiskas Baltkrievijas Eiropas valstu saimē.
Ziņots, ka svētdien Baltkrievijā notiek tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, un nav nekādu šaubu, ka pēc šī farsa kārtējo reizi par "uzvarētāju" tiks pasludināts ilggadējais diktators Aleksandrs Lukašenko.
70 gadus vecais Lukašenko, kas atrodas pie varas kopš 1994. gada, šajās "vēlēšanās" formāli pretendē jau uz septīto pilnvaru termiņu.
Eiropas Parlaments (EP) aicinājis starptautisko sabiedrību neatzīt šīs vēlēšanu imitācijas rezultātus.
Arī Latvijas Saeima ceturtdien apstiprināja paziņojumu, ka neatzīs tā dēvēto vēlēšanu rezultātus.
Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020. gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka šobrīd valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto.