Ārsti laukos ir nacionālajai drošībai būtisks faktors, uzsver Dzalbs

Dzalbs uzsvēra, ka pacientiem ir nepieciešama sasniedzama un saprotama veselības aprūpe, un tāda ir ģimenes medicīna.

Ģimenes ārstiem laukos ir svarīgi, lai ir spēja atrisināt un palīdzēt, bet mūsdienās mēs dzīvojam birokrātijas laikos, neuzticoties primārajai veselības aprūpei, akcentēja LĢĀA pārstāvis. "Palīdziet mums, lūdzu, lai esam efektīvi - mums ir zināšanas un prasmes," aicināja Dzalbs.

Asociācijas pārstāvis atzīmēja, ka pastāv liels disbalanss starp darba apjomu, pacienta un valsts gaidām un reālām iespējām, kāpēc laukos ir grūtības piesaistīt mediķus, skaidroja Dzalbe.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins pauda, ka patlaban Nacionālais veselības dienests apkopo datus, bet aplēses liecina, ka pagājušajā gadā ir izveidojies finanšu līdzekļu atlikums prakses trešā darbinieka piesaistei, izmantojot pusi no pieejamā finansējuma. VM pārstāvja ieskatā, būtu pamats diskusijai pārskatīt trešā darbinieka kritērijus vai palielināt lauku piemaksas.

Latvijas ģimenes ārstu asociācijas (ĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure norādīja, ka saredz problēmas trešā darbinieka piesaistē finansējuma apjoma un kritēriju dēļ. LĢĀA pārstāve mudināja no sākuma pārskatīt trešā darbinieka kritērijus, pazeminot slieksni, kad var tikt piesaistīts trešais darbinieks.

"Pirms mēs kādam piešķiram piemaksas, vispirms mums būtu jānodrošina ar pamata lietām visi ģimenes ārsti," uzsvēra viņa.

Viņasprāt, kritēriji piemaksai lauku ģimenes ārstu praksēm būtu jānosaka atkarībā no teritorijas blīvuma, nevis ņemot vērā attālumu no Rīgas.

Savukārt apakškomisijas vadītāja, ģimenes ārste Līga Kļaviņa (ZZS) nepiekrita tādam viedoklim. Pēc Kļaviņas vārdiem, attālums no Rīgas bieži vien ir izšķirošais, kāpēc jaunie ārsti nevēlas strādāt laukos.

Kā ziņots, atbalsta mehānisms ģimenes ārstu praksēm lauku teritorijā paredzētu piemaksu par prakses pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu, par attālumu līdz universitātes slimnīcām, sākot ar 100 kilometriem (km) no Rīgas, kā arī prakses aktivitāti.

Plānots, ka šī maksājuma ieviešana veicinās ģimenes ārstu piesaisti reģionos un vienlaicīgi arī ārstu nomaiņu. Šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties.

Vērtējot primārās veselības aprūpes stāvokli reģionos, secināts, ka 72% gadījumu var novērot negatīvu dinamiku ģimenes ārstu prakses pārņemšanā, liecina VM novembrī apkopotā informācija par primāro veselības aprūpi reģionos.

Ministrijā noskaidrots, ka 30,2% jeb 366 no ģimenes ārstu reģionos ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu ar Nacionālo veselības dienestu.

Tāpat VM norāda, ka pacientu nokļūšana pie ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem, kā arī ierašanās uz izmeklējumiem reģionos ir sarežģīta. Vienlaikus arī sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība reģionos, ministrijas vērtējumā, ir nevienlīdzīga.