Reto onkoloģisko slimību pacientiem Latvijā par 15% mazākas iespējas izdzīvot nekā Eiropā, uzsver biedrībā

Pasākumā tika aktualizēta reto onkoloģisko saslimšanu problemātika, trūkstošais valsts atbalsts un ārstniecības iespējas. Kā būtisks aspekts tika izcelta novēlotā diagnostika, jo retos audzējus ir grūtāk atpazīt un laicīgi diagnosticēt, kas noved pie lielākas pacientu mirstības, secināms no pasākuma dalībnieku uzrunām.

"Latvijā ar retajiem audzējiem sirgst teju 5,5 tūkstoši cilvēku, taču viņiem bieži netiek nodrošinātas tiesības uz vienlīdzīgu ārstēšanu," viņa akcentēja.

Trūkst konsekventas valsts veselības politikas reto audzēju diagnostikā, aprūpē un ārstēšanā, arī ārstēšanas vadlīnijas ir tikai dažiem no tiem. Retās onkoloģiskās slimības nav iekļautas nedz Veselības ministrijas sagatavotajā Onkoloģiskās aprūpes plānā 2025.–2027. gadam, nedz Reto slimību plānā, norāda Valciņa.

Kā skaidroja Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa, audzējs klasificējas par retu, ja ar to diagnosticēti mazāk nekā seši uz 100 000 saslimušo gadā.

Tomēr tie ir 24% no Eiropā primāri diagnosticētiem audzējiem, uzsvēra Geriņa.

Kā stāstīja Valciņa, reta audzēja pacientu visbiežāk sagaida novēloti atklāta diagnoze – kad audzējs jau ir izplatījies. Tāpat šiem pacientiem ir sliktāka piekļuve arī ārstēšanai un klīniskajiem pētījumiem.

Eiropā vidējā piecu gadu dzīvildze reto audzēju pacientiem ir 48,5%, savukārt biežāk sastopamiem audzējiem pārsniedz 63,4%. Austrumeiropā mazāk nekā 45% reto audzēju pacientiem ir izredzes nodzīvot nākamos piecus gadus, atklāja Valciņa.

"Būt nevienlīdzīgam nav forši," uzsvēra Valciņa, tāpēc reto onkoloģisko slimību pacienti vēlas, lai šī nevienlīdzība tiktu mazināta.

"Tāpēc, sagaidot Pasaules vēža dienu 4. februārī, vēlamies atgādināt par nepieciešamajiem uzlabojumiem reto audzēju ārstēšanā mūsu valstī un sniegt cerību un iedrošinājumu visiem, kas sirgst ar šīm slimībām," sacīja Valciņa.

Jau ziņots, ka, lai efektīvāk izmantotu valsts budžeta līdzekļus un sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši pieprasījumam, valdība otrdien, 3. decembrī, atbalstīja finansējuma pārdali starp Veselības ministrijas (VM) budžeta apakšprogrammām, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

Kā norāda VM, pārdale skar veselības aprūpi onkoloģijas pacientiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem u.c.

Finansējums pārdalīts onkoloģijas jomai, kur uzlabotās diagnostikas metodes ļauj agrāk atklāt onkoloģiskas saslimšanas, kas palielina pacientu skaitu, kas saņem ārstēšanu, kā arī lielāka sabiedrības izpratne par vēža simptomiem un profilaksi veicina biežāku vēršanos pie ārsta. Tāpat ir pieaugošs pieprasījums pēc pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), kas rada nepieciešamību pēc papildu finansējuma šajā jomā, skaidro VM.