Slēgtie Kremļa mediji atdzimst kā "neitrāli" "YouTube" kanāli

Pirms diviem gadiem jūrnieks Konstantīns Rudakovs vēl dzīvoja Latvijā. Brīvajā laikā veidoja "TikTok" saturu, kurā kritizēja dzīvi Latvijā un izplatīja dezinformāciju par karu Ukrainā. Vienā no tiem viņš stāstīja, ka "Ukrainā šobrīd karo Eiropas algotņi un tie, kas man teiks, ka tas tā nav, lai iet na**." Ukrainā tiešām karo brīvprātīgie arī no Eiropas valstīm, bet Kremļa propagandā to izmanto kā piemēru, ka Krievija tur karojot ar NATO spēkiem.

Rudakova aktivitātes nepalika nepamanītas Latvijas Valsts drošības dienestam (VDD). Tas viņu brīdināja pārtraukt izplatīt Kremļa propagandu. Rudakovs turpināja, līdz drošībnieki pārmeklēja viņa dzīvokli. Pēc kratīšanas viņš pārcēlās uz Baltkrieviju, kur "TikTok" video slavēja dzīvi Minskā.

^{Rudakovs staigā pa Minsku un stāsta, cik tur laba dzīve. Sociālajos medijos viņš regulāri atkārto Krievijas propagandu.}

Rudakova gadījums ir daļa no propagandas kampaņas, kurā tiek veidoti stāsti par "parastajiem cilvēkiem", kuri it kā rusofobijas vai "politiskas vajāšanas" dēļ no Baltijas pārceļas uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Pēdējos gados Krievija tos aktīvi popularizē, lai radītu iespaidu par masveida migrāciju.

Aizbraukušie apgalvo, ka glābj bērnus no "geju propagandas", bēg no "Baltijas fašisma" vai "NATO buferzonas". Regulāri ir izteikumi, ka Baltijas valstis ar militāro bruņošanos apdraudot Krieviju un Baltkrieviju, bet elites nepamatoti biedējot iedzīvotājus ar potenciālu Krievijas iebrukumu.

"Re:Baltica" apkopotā informācija liecina, ka kopš 2022.gada aizbraukušo skaits no Baltijas uz Krieviju un Baltkrieviju ir palielinājies, taču to diez vai var dēvēt par masveida aizplūšanu. Dažādu avotu dati rāda, ka uz Krieviju no Baltijas valstīm kopā pārcēlušies aptuveni 1700 cilvēku, savukārt uz Baltkrieviju – daži simti.

Latvijas Valsts kancelejas stratēģiskās komunikācijas eksperts Rihards Bambals Re:Baltica skaidro, ka Kremļa propagandas stāstu mērķauditorija ir divējāda. Vieni ir Krievijas iedzīvotāji, kuriem par slikto Eiropu stāsta, lai novērstu uzmanību no pašmāju ekonomiskajām problēmām. Otri – Baltijas un ārvalstu auditorija ar mērķi diskreditēt Baltiju starptautiskajā arēnā, izplatot stāstus "par rusofobiju, ekonomisku neveiksmi un nacisma atdzimšanu."

Tā kā Kremļa kanāli Eiropas Savienībā (ES) ir bloķēti, "aizbēgušo" stāsti tiek aktīvi vairoti sociālajos medijos. To dara popularitāti alkstošie – kā jūrnieks Rudakovs – vai profesionāli propagandisti, kas izliekas par neatkarīgiem satura veidotājiem.

Viens no populārākajiem kanāliem, kas "YouTube" un "Telegram" platformās intervē aizbraukušos, patiesībā ir maskējies bijušais Kremļa rupors "Sputnik".

"Es, Aleksejs Stefanovs, labprātīgi un apzināti pieņemu Krievijas pilsonību un zvēru (..) būt uzticīgs Krievijai." Šis ir fragments no video, ko savā "YouTube" kanālā pirms gada ielicis bijušais žurnālists no Rīgas, nu jau Krievijas pilsonis Stefanovs. Viņa vadītajam "YouTube" kanālam "Šproti v izgnanije" (Šprotes trimdā – no krievu val.) ir gandrīz 57 tūkstoši abonentu. "Telegram" seko vēl 10 tūkstoši.

^{Stefanovam 2024.gadā piešķīra Krievijas pilsonību. Maskavā viņš strādāja Kremļa medijā "Sputnik", tagad maskētā YouTube propagandas kanālā "Šprotes trimdā". Avots: "Youtube" kanāls}

Šis ir viens no četriem populārākajiem sociālo mediju kanāliem, kas tiražē stāstus par "aizbēgušajiem" no Baltijas. Trīs kanāli orientēti uz Krievijas, bet viens – uz Baltkrievijas auditoriju.

"Šprotes trimdā" uzdodas par neitrālu ziņu pasniedzēju, lai gan tā veidotājs Stefanovs ir bijušais Kremļa rupora "Sputnik" darbinieks. Latvijas drošības dienests 2022.gada pārskatā min, ka pēc ES sankciju ieviešanas Krievijas informācijas aģentūras "Rossija Segodnja" veidoto kanālu "Sputnik" un "Baltnews" autori aktīvi sāka izmantot sociālos medijus. Stefanova kanāls "Šprotes trimdā" ir viens no tiem. VDD raksta, ka tajā viņš "sistemātiski (..) attaisnoja Ukrainas iedzīvotāju slepkavības un pilsētu iznīcināšanu".

^{Stefanovs intervē vēl vienu propagandisti, Viktoriju Matuli, kura uz Krieviju aizbēga caur Baltkrieviju un tagad darbojas kanālā "Baltijas antifašisti" un lepojas ar sadarbību ar drošības dienestiem. Intervijā abiem mugurā krekliņi, kuri aicina atbrīvot tobrīd Latvijā aizturēto Kasemu.}

"Es atceros, kā mēs izlēmām to darīt. Vajadzēja veidot ko nesaistītu ar "Sputnik"," "Re:Baltica" stāsta bijušais "Sputnik Lietuva" galvenais redaktors Marats Kasems. Viņš tobrīd strādāja Maskavā. Pēc sankciju ieviešanas "Sputnik" vietnes aizvēra arī "Facebook" un "YouTube" platfomās, tādēļ vajadzējis izveidot jaunus kanālus bez norādēm uz Kremļa paspārnē esošajiem medijiem.

Kasems, kurš ir dzimis un audzis Latvijā, sākotnēji neveiksmīgi mēģināja startēt vēlēšanās no Krievijai draudzīgā "Saskaņas centra" saraksta. Kad tas neizdevās, viņš izveidoja karjeru "Sputnik". Katru nedēļu viņam bija arī radioraidījums ar Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāri Mariju Zaharovu.

Pusgadu pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā Kasems atgriezās Latvijā, kur viņu notiesāja par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Gaidot tiesu viņš cietumā pavadīja gandrīz četrus mēnešus, bet par nodarījumu viņam piesprieda 15 500 eiro sodu. Soda maigums daļā sabiedrības izsauca protestus. Par to ar ģenerālprokuroru apspriedās arī Valsts prezidents. Tikmēr Kasema līdzgaitnieki – Krievijā nonākušie propagandisti no Latvijas – pauda viedokli, ka apmaiņā pret izvairīšanos no cietuma Kasems Latvijas drošībniekiem sniedzis ziņas.

Kopš iznākšanas no cietuma Kasems savos sociālo mediju kontos regulāri atmasko Krievijas propagandu. "Re:Baltica" viņš savas pārvērtības skaidro ar Krievijas karu Ukrainā, jo līdz tam dalība propagandas mašīnā likusies tikai kā spēle ar vārdiem.

Pēc Kasema teiktā, Krievija propagandas izplatīšanai Latvijas tirgum izveidoja "Šprotes trimdā", lietuviešiem – "Revizor", bet igauņiem palika "Baltnews", kas darbojās visai Baltijai.

Jaunos propagandas kanālus izvietoja "Telegram", "YouTube" un "TikTok" platformās.

Kasems uzskata, ka naudu no Kremļa propagandas veidošanai savā "YouTube" kanālā saņem arī bijušais Latvijas žurnālists un Eiropas parlamenta deputāts Andrejs Mamikins.

Latvijas prokuratūra viņam izvirzījusi apsūdzību par Krievijas kara noziegumu slavēšanu Ukrainā. Vēl pirms pārcelšanās uz dzīvi Maskavā Mamikins, piemēram, Baltkrievijas televīzijai stāstīja populārus Kremļa melus, ka Baltija un Polija, amerikāņu provocētas, gribot ieraut Baltkrieviju militārā konfliktā. Maskavā Mamikins apgalvoja, ka Latviju pametis, jo bēdzis no "nacistiskā režīma".

Viņa "YouTube" kanālam ir gandrīz 150 tūkstoši sekotāju, un viņš regulāri intervē gan vietējos Krievijas propagandistus, gan no Baltijas aizbraukušos. Neseno viesu vidū ir gan "viena no spožākajām krievu diplomātijas personībām", Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Zaharova, gan no Igaunijas 2023.gadā par valsts drošības apdraudēšanu deportēts prokremlisks aktīvists.

^{Mamikins aizbēga uz Maskavu, kur vada interviju šovu "Youtube". Viens no viņa viesiem bija Edzikas Jagelavičus, kurš aizbēga no Lietuvas uz Baltkrieviju, lai izvairītos no apsūdzības par darbošanos pret valsts interesēm. Avots: "MamikinTV".}

Pēc Kasema teiktā, par Mamikina saistību ar Kremļa medijiem liecina fakts, ka savus raidījumus viņš ieraksta "RT" mediju grupas studijā Maskavā, Borovoja ielā 3. Kasems atpazīstot telpas, jo "es pats vairākkārt esmu tajā studijā bijis". "Re:Baltica" pārliecinājās, ka "RT" šo norāda kā savu adresi.

VDD rakstiskā atbildē "Re:Baltica" apgalvo, ka "prokremliskie aktīvisti" kā Stefanovs un Mamikins pārcēlušies uz kaimiņvalsti "turpināt darbību Krievijas interesēs, lai gūtu peļņu." Latvijā viņi to vairs nevarot darīt starptautisko sankciju un sabiedrības nosodošās attieksmes dēļ.

Mamikins to noliedz. Atbildē "Re:Baltica" viņš raksta: "Naudu neesmu ņēmis, Borovojā neesmu bijis, partijā "Vienotā Krievija" neesmu bijis. Jums gan droši vien to gribētos, ne?"

Stefanovs uz "Re:Baltica" jautājumiem neatbildēja.

Trešais aizbraukušo stāstu tiražētājs ir vēl viens no Latvijas aizbēgušais propagandists Romāns Samuļs. Viņš nosedz Baltkrievijas auditoriju. Samuļa "YouTube" kanālam ir gandrīz 60 tūkstoši abonentu. Vēl viņš vada raidījumu Baltkrievijas valsts radio – kopā ar propagandistu Ediku Jagelaviču (Edikas Jagelavičius), kurš turp aizbēga no Lietuvas.

Vienā no pēdējiem raidījumiem abi no apsūdzībām aizbēgušie intervē trešo tādu pašu – prokremlisko aktīvistu Juriju Aleksejevu. Pēdējo Latvijā tiesā par darbībām, kas vērstas pret valsts suverenitāti. Lietas prokurore uzskata, ka Aleksejeva vadītais portāls "imhoclub" savulaik saņēma naudu no Krievijas ar mērķi stiprināt kaimiņvalsts ietekmi Latvijā.

"Jūsu rindas papildinājušās ar vēl vienu Latvijas valsts ienaidnieku," radio raidījumā saka Aleksejevs, uz ko abi tā vadītāji atbild ar smiekliem.

^{Samuļs vada raidījumu ar aizbēgušo lietuviešu propagandistu Ediku Jagelaviču. Viņi intervē Juriju Aleksejevu. Arī viņš no Latvijas aizbēga, lai izvairītos no potenciāla cietumsoda. Avots: Samuļa "Youtube".}

Samuļs "Re:Baltica" kategoriski noliedz, ka saņemtu naudu no Baltkrievijas valdības. Viņš strādājot kolhozā un saņemot algu "par smagu darbu kā ikviens". Ienākumi esot arī no "YouTube" kanāla. Par darbu Baltkrievijas radio viņš tieši neatbild, tikai norāda, ka viņa saturu varot izplatīt ikviens. Krievijā un Baltkrievijā jau esot ap 2000 no Baltijas aizbraukušo tautiešu, un viņš nākotnē plānojot veidot Latvijas "politisko partiju/kustību no ārzemēm."

Aizbraukušo stāsti parādās vēl vienā populārā "YouTube" kanālā ar 114 tūkstošiem abonentu – "Baltijskij gruz" (Baltijas krava – no krievu val.). Kasems uzskata, ka arī tas saistīts ar Kremli, jo tajā par žurnālistiem uzdodas vēl viena Krievijas propagandas medija "Baltnews" darbinieki. Videomateriālos redzams, ka intervijas notikušas tajās pašās telpās, kur viņš agrāk izjautāja savus viesus.

^{Kasems savā "X" profilā norāda, ka Baltijas krava intervijas filmē studijā, kurā viņš pats kādreiz strādāja kā "Sputnik Lietuva" galvenais redaktors. Avots: Kasema "X" profils.}

Visi uzskaitītie kanāli darbojas "Telegram". Kā novēroja "Re:Baltica", "TikTok" viņu konti ir bloķēti. Mamikina, "Šprotu trimdā" un "Baltijas kravas" profili tur vairs nav atrodami.

Minēto kanālu aktierus var iedalīt divās grupās – vienkāršie iedzīvotāji un profesionāli propagandisti, kas aizbēguši no tiesvedībām Baltijā.

Viņu lomas atšķiras. VDD skaidro, ka agresīvākos Latviju diskreditējošos stāstus veido "ilggadējie prokremliskie aktīvisti", savukārt "parastie iedzīvotāji" tos apstiprina, "daloties ar savu pieredzi".

Mazpazīstamo iedzīvotāju slavas brīdis parasti ir īss. Pēc ierašanās jaunajā mītnes zemē viņus intervē gan "jūtuberi", gan oficiālie Krievijas un Baltkrievijas mediji – un šovs beidzas.

Šo cilvēku minētie pārcelšanās iemesli parasti ir līdzīgi. Neapmierinātība ar pāreju uz mācībām Baltijas skolās tikai valstu valodās. Daļa nespēj vai nevēlas nokārtot latviešu valodas eksāmenu, kas tagad Latvijā Krievijas pilsoņiem ir obligāta prasība uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tas tiek samaisīts kopā ar Kremļa sen iedēstītiem stāstiem par Baltijā it kā augošo rusofobiju un bēgšanu no "rietumu geju propagandas" pie Krievijas "tradicionālajām vērtībām".

Piemēram, franču valodas skolotāja Jeļena Natalova, kas pērnvasar pārcēlās no Igaunijas uz Krieviju, sociālajos medijos slavē Vladimiru Putinu kā "labāko prezidentu pasaulē" un priecājas par patriotismu Krievijas bērnudārzos. Viņa apgalvo, ka Igaunijā esot jutusies kā "trešās šķiras pilsone", zaudējusi darbu skolā un ar skolēniem bijis aizliegts runāt krieviski.

Igaunijas "Delfi" noskaidroja, ka Natalovas amats netika likvidēts – viņa nespēja klasē nodrošināt kārtību un aizgāja pēc pašas vēlēšanās. Skolā bijis lūgums nerunāt ar bērniem krieviski, jo daudziem tā ir vienīgā vieta, kur praktizēt igauņu valodu. Tikmēr Krievijā Natalova joprojām meklē darbu, dzīvo no uzkrājumiem un igauņu valodas privātstundām. "Delfi" salīdzina, ka Igaunijā skolotāja alga ir 1800 eiro bruto, bet Krievijā – tikai 300 līdz 500 eiro.

^{Natalova "Šprotes trimdā" stāsta, cik Krievijā laba dzīve un Putins labs prezidents. Darbu Krievijā viņa gan nav spējusi atrast. Avots: ""Youtube".}

Jaunas dzīves sākšana Krievijā nav viegla. Tas noprotams no organizācijas "Putj domoj" (Ceļš mājup – no krievu val.) vadītāja Anatolija Bubļikova publiski stāstītā. Viņš pats ar ģimeni uz Krieviju pārcēlās no Vācijas un tagad palīdz to darīt tautiešiem. VDD norāda, ka gan "Putj domoj", gan Pleskavā bāzētā organizācija "Nashi" ir pietuvinātas Kremlim.

Bubļikovs apgalvo: lai atrastu dzīvesvietu un darbu Krievijā, nepieciešams vismaz pusgads un 1500 dolāri mēnesī uz ģimeni. Dokumentu kārtošana varot ilgt līdz sešiem mēnešiem. Pagaidu izmitināšana tiekot piedāvāta pierobežas reģionos, piemēram, Kaļiņingradā un Pleskavā, kur izveidoti pārceļošanas punkti. Aizbraucējiem arī jāizmanto riskantas finanšu shēmas, lai ievestu Krievijā naudu par pārdotajiem īpašumiem Baltijā, jo banku pārskaitījumi nav iespējami.

VDD min, ka viena no brīvprātīgās pārvietošanās programmas prasībām paredz arī pieteikšanos Krievijas kara komisariātos.

Priviliģētākā situācijā ir no Baltijas aizbēgušie profesionālie propagandisti.

Bijušais "Sputnik" darbinieks Kasems stāsta, ka viņus Kremlis "izmanto pēc pilnas programmas".

Ierastā shēma esot, ka par aizbēdzēju savā preses brīfingā runā Krievijas ĀM preses sekretāre Zaharova. "Viņa var pusstundu runāt par vienu gadījumu. Cik nežēlīga rusofobija pastāv Eiropā," stāsta Kasems. Pēc tam intervijas ar aizbēgušo parādās interneta medijos, kur var kontrolēt viņa teikto. Tikai pēc tam, kad "cilvēks sagatavots (..), viņi sāk savu lojalitāti atstrādāt". Piedalās Kremļa mediju raidījumos, pēcāk konferencēs ar ārvalstu viesiem.

"Re:Baltica" analīze rāda, ka šo profesionālo Kremļa ruporu teiktajā jau parādās precīzi propagandas vēstījumi. Piemēram, ka Baltijas bruņošanās pašaizsardzībai ir drauds Krievijai. Par to "Šprotes trimdā" stāsta no Igaunijas aizbēgušais propagandists un partijas "KOOS" veidotājs Oļegs Ivanovs. Igauņi plānojot netālu no Krievijas robežas izveidot militāro bāzi, kas "būs paredzēta triecienieroču sistēmu izvietošanai tieši zem Pēterburgas deguna," min Ivanovs.

Savukārt lietuviešu Jagelavičs piekrīt Baltkrievijas valsts TV raidījuma vadītājam, ka Lietuvas bruņošanās "ir apdraudējums Baltkrievijai. Tas ir liels pārbaudījums Baltkrievijai, bet es domāju, ka prezidents Aleksandrs Lukašenko pagaidām visu dara ļoti pareizi un diplomātiski."

Bijušais "Sputnik Lietuva" redaktors Kasems stāsta, ka pēc piekrišanas piedalīties Kremļa propagandas "viesiszrādēs" no Baltijas aizbēgušajiem atkāpšanās ceļa vairs nav.

"Viņi neko nevar iebilst. Ja neuzstāsies, kur dzīvosi? Viņiem piedāvā dienesta dzīvokļus. Arī es tādā dzīvoju. Maksāju tikai komunālos," stāsta Kasems. Par labu darbu propandistiem arī esot iespēja ātrāk tikt pie Krievijas pilsonības, kas pārējiem ir daudz grūtāk birokrātijas dēļ.