Lai arī Latvijā ir vairāki militārie poligoni, ko izmanto armija, zemessardze, ukraiņu apmācāmie karavīri un arī NATO partneri, pēc lēmuma te izvietot aizvien vairāk ārvalstu armijnieku esošajos apmācību laukumos kļuvis par šauru. Tāpēc Latvijā būvē Sēlijas poligonu, tomēr bez tā būtu nepieciešams vēl viens būtisks objekts – vēl viena iespēja šķērsot Daugavu. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau esot uzrunājuši Aizsardzības ministriju par šo jautājumu, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Sēlijas militārais poligons atrodas Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Tā platība pārsniedz 25 tūkstoš hektāru. Šis poligons būs Baltijā lielākais armijas treniņu laukums. Līdz 2030. gadam visiem darbiem jābūt pilnībā pabeigtiem. Teritorijai sakārtotai, meliorācijas sistēmām izbūvētām. Te plānotas kazarmas, ēdnīca, munīciju noliktavas, vairākas šautuves, lielo artilērijas lādiņu šaušanas laukums un daudz kas cits. Aptuvenās būvniecības un dažādu teritorijas sakārtošanas darbu izmaksu aplēses ir pamatīgas - ap 700 miljoni eiro. Naudu dos gan Latvija, gan sabiedrotie.
NBS piekrīt, ka būvniecības jaudas plānotajos poligona darbos varētu nepietikt. Valstī tuvāko gadu laikā noslēguma fāzē nonāks daudzi ES finansētie projekti un arī "Rail Baltica" dzelzceļa izbūve paņems savu celtnieku darba spēku daļu. Bet armijai esot arī plāns B – pastāv iespējas piesaistīt darbu veicējus no partnervalstīm. Pirmajā kārtā būvēs trīs šautuves, noliktavu munīcijai un pagaidu teltis. Tas notiks līdz 2028.gadam. Otrajā kārtā būvēs manevru ceļus, tanku un prettanku šautuvi, lai tajā varētu darboties brigādes līmeņa vienība, kas ir vairāki tūkstoši karavīru.
Saeimas aizsardzības komisijas priekšsēdētājs no opozīcijas kritizē Aizsardzības ministrijas gausumu. Raimonds Bergmanis uzskata, ka Saeima 2023. gada jūnijā pieņēma militārā poligona "Sēlija" izveides likumu. Lai tur NATO sabiedrotajiem nebūtu jādzīvo teltīs, bet jau Ādažu bāzes stilā uzbūvētās kazarmās, ministrijai būtu bijis jāstrādā krietni ātrāk. NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis uzsvēra, ka meta projets militārajai esot bāzei ir izstrādāts, bet lēmums neesot vēl pieņemts par otro kārtu, un tam nav izstrādāts meta projekts.
Bet bez poligona ir vēl viens būtisks objekts, kam vajadzēs gan naudu, gan darba rokas. Vietējās pašvaldības min, ka iepriekšējās militārajās mācībās pierādīts - "šaurā vieta" ir iespēja šķērsot Daugavu. Jo pār hidroelektrostacijām Ķegumā, Pļaviņās un pie Salaspils, kas savieno abus upes krastus, ar militāro tehniku pārvietoties nebūtu prātīgi.
60 gados celtais Jēkabpils tilts vietējā mēra vārdiem ir "saguris" un drīz tam ieviesīs smaguma ierobežojumu līdz 30 tonnām. Militārās tehnikas transportam tas var nebūt drošs. Kas nozīmē - likteņupes šķērsošana iespējama Rīgā vai Daugavpilī.
Bruņotie spēki saka - pagājušā gada rudenī viņi ir uzrunājuši Aizsardzības ministriju, ka ir nepieciešams jauns tilts pār Daugavu. Iezīmēta aptuvena vieta, kur to būvēt. Ministru prezidente Evika Siliņa apgalvo, ka par šādu vajadzību Aizsardzības ministrija nav teikusi, un tā viņai esot pirmā dzirdēšana. Aizkraukles domē dzirdēts par iespējamu tiltu starp Skrīveriem un Jaunjelgavu upes kreisajā krastā. Pirms kara tur tilts jau bet vācieši to saspridzinājuši.
"Miera laikā tas mūsu vērtējums – ierobežojums, bet izdarāms. Krīzes laikā tas ir risks. Būtisks risks. Esam sagatavojuši savu vajadzību un iesnieguši aizsardzības ministrijā, kur tad mēs redzam. Tur nav precīzas vietas. Tur ir koridors, kurā mēs redzam, ka šajā koridorā mums ir vajadzīgs šis tilts," teica Zdanovskis. "Vajadzību esam definējuši. Patlaban lēmumus par tilta būvniecību neesam saņēmuši. Es neesmu runājis ar premjeri. Man ir NBS komandieris un Aizsardzības ministrs. Es varu apliecināt to, ka ministrijā šī vajadzība ir iesniegta."
Viņš papildināja, ka šis ierosinājums iesniegts pagājušā gada rudenī.
Sēlija nav vienīgais apjomīgais projekts, kas jākoordinē Aizsardzības ministrijai. Vairāk nekā 160 miljonu eiro no NATO piešķirts militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā. Plānots, ka bāzē koncentrētos visas pilsētā izvietotās bruņoto spēku struktūras. Un jau pirms deviņiem gadiem Aizsardzības ministrija valdību iepazīstināja ar ziņojumu, kas Liepājā varētu tikt izveidots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!