Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Kazāku
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5. februārī, lēma Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīt līdzšinējo centrālās bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku. Balsojums par viņa apstiprināšanu amatā gaidāms parlamenta ārkārtas sēdē ceturtdien, 6. februārī.

Kazāks ir vienīgais kandidāts uz šo amatu.

Tā kā saruna ar Kazāku Saeimas komisijā jau bijusi iepriekš, tad deputāti viņu neiztaujāja un bez diskusijām lēma virzīt Kazāka kandidatūru apstiprināšanai Saeimā.

Šis jau ir otrs mēģinājums iecelt Latvijas Bankas prezidentu. Pirmo reizi politiķi centrālās bankas prezidentu centās izraudzīties 2024. gada decembrī. Tolaik "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV) virzīja Kazāku, tomēr lielākais atbalsts bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) deputātu virzītajam kandidātam "Altum" vadītājam Reinim Bērziņam.

Tomēr dienu pirms balsojuma Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, ka koalīcija vienojusies par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Deputāti jaunus kandidātus varēja izvirzīt līdz 31. janvārim. Kamēr koalīcijas parteri meklēja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu, tikmēr opozīcijā esošie politiskie spēki AS un NA šim amatam izvirzīja Kazāku, kurš esot "nopietns, pieredzējis un pilnībā atbilstošs Latvijas Bankas vadītāja amata kandidāts".

Pēc teju mēnesi ilgiem meklējumiem savu kandidātu atrada arī JV, ZZS un "Progresīvie". Viņi šim amatam virzīja līdzšinējo Latvijas Bankas vadītāja vietnieci Santu Purgaili. Par šo kandidāti koalīcijas partneri mediju informēja, izsūtot preses relīzi. Tomēr trīs dienas vēlāk ZZS savu atbalstu Purgailei atsauca, to pamatojot ar "jauniem apstākļiem". Purgaile paziņoja, ka šajā situācijā viņa atsauc savu kandidatūru.

Tikmēr JV un "Progresīvie" paziņoja, ka šie politiskie spēki balsojumā Saeimā atbalstīs opozīcijas partiju virzīto Kazāku, tādējādi nodrošinot nepieciešamo balsu skaitu, lai viņš tiktu apstiprināts amatā uz otro termiņu.

Kritiku par līdzšinējo Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanās procesu pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš šajā procesā saskata "politiskas un strukturālas problēmas", tāpēc, Rinkēviča ieskatā, šīs iestādes vadītāja virzīšanas process būtu jāmaina, iespējams, šo pienākumu uzticot Valsts prezidentam.

Kazāka pirmais pilnvaru termiņš noslēdzās pērn 21.decembrī.

Viņš iepriekš bijis arī Latvijas Bankas padomes loceklis, kā arī AS "Swedbank" galvenais ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes biedrs. Kazākam ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds ekonomikā, kā arī maģistra un doktora grāds ekonomikā Londonas Universitātē un diploms ekonomikā Kembridžas Universitātē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!