"Neko nevar zināt. Dzīve attīstās strauji," šādi Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien, 5. februārī, atbildēja uz žurnālistu jautājumu, vai pagājušajā nedēļā tikšanās laikā ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakciju vadītājiem viņš atgādinājis par prezidenta iespēju rosināt sarīkot referendumu Saeimas atlaišanai.
Pagājušajā piektdienā, 31. janvārī, pēc Rinkēviča aicinājuma Rīgas pilī norisinājās tikšanās ar Saeimas frakciju priekšsēdētājiem. Kā teikts prezidenta kancelejas izplatītajā preses relīzē, tikšanās laikā puses pārrunāja parlamentā darāmos darbus šā gada pirmajā pusē, kā arī pieaugošo sabiedrības neuzticēšanos valsts institūcijām.
Paziņojumā presei Valsts prezidents pauda, ka pašlaik sabiedrībā rodas neizpratne un pamatoti jautājumi par valsts varas institūciju rīcību un efektivitāti – vairākkārtējs kvoruma trūkums Saeimā, likumdevēja atteikums Valsts kontrolei revidēt Saeimas izdevumus, nesamērīgi lielā attālinātā darba daļa valsts pārvaldē, noraidītais priekšlikums, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, gausais darbs pie birokrātijas mazināšanas, arī Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izraudzīšanas gaita ir tikai daži piemēri.
Šodien vaicāts, vai frakciju vadītājiem ticis arī atgādināts, ka Valsts prezidents var arī rosināt referendumu Saeimas atlaišanai, viņš norādīja, ka viss, ko gribējis pateikt, ir izklāstīts Valsts prezidenta kancelejas sagatavotajā preses paziņojumā par šo tikšanos.
Tajā pašā laikā Rinkēvičs šodien preses konferencē atgādināja, ka pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā viņš dažādos formātos ir informējis par saviem principiem, kas ir būtiski, lai situācija vispār nonāktu līdz tam, ka Valsts prezidents rosina rīkot referendumu Saeimas atlaišanai.
Kā piemērus viņš minēja Saeimas nespēju ilgstoši pieņemt valsts budžetu, ja izveidojies dažādu varu konflikts un gadījumā, ja Saeima parāda savu rīcības nespēju.
"Atbilde uz jautājumu – ko es pieļauju vai nepieļauju pilnvaru laikā? Neko nevar zināt. Dzīve attīstās strauji," piebilda Rinkēvičs.
Satversmes 48. pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
"Delfi" jau vēstīja, ka no 2023. gada novembra līdz 2024. gada novembrim notika parakstu vākšana par tautas nobalsošanu, lai atsauktu Latvijas 14. Saeimu.
Viena gada laikā parakstījās 39 230 Latvijas pilsoņu, kas nozīmē, ka nobalsošana jeb referendums par šo jautājumu netika rīkots
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
