![Rīgas vicemērs aicina TM aizliegt mošeju būvniecību visā Latvijas teritorijā Rīgas vicemērs aicina TM aizliegt mošeju būvniecību visā Latvijas teritorijā](https://images.delfi.lv/media-api-image-cropper/v1/7b218820-7cea-11ed-9b26-956c8ecb607d.jpg?w=576&h=324&r=16:9)
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) ir nosūtījis oficiālu vēstuli Tieslietu ministrei (TM), aicinot sagatavot un virzīt normatīvo aktu grozījumus, kas aizliegtu mošeju būvniecību visā Latvijas teritorijā, portālu "Delfi" informēja Ratnieka padomniece Elīna Balode.
Viņa norādīja, ka šis aicinājums seko pēc 17. janvāra raidījuma "Spried ar Delfi", kurā TM norādīja ka, "ierobežojot mošeju būvniecību ieceres, ir nepieciešams rosināt grozīt kādus reliģisko darbību reglamentējošus normatīvās aktus".
"Mēs katru dienu saskaramies ar ziņām, ka migranti rada drošības draudus Eiropā un lai Latvijā to nenāktos piedzīvot, sākotnēji ir jāpārstāj veicināt šo kultūru ienākšana Latvijā, jo mošejas ir kopienu nostiprināšanās sākums," paziņojumā medijiem pauž Ratnieks.
Viņš atzīst, ka Satversmes 99. pants paredz reliģisko brīvību, tomēr, politiķis norāda, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka šo brīvību var ierobežot, ja tas ir nepieciešamas sabiedriskās drošības interesēs un šis pamatojums ir aktuāls ņemot vērā šajā laikā notiekošo pasaulē.
Ratnieks vēstulē TM atsaucas uz Satversmes ievaddaļu, kurā teikts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.
"Tomēr Satversmes 99. pantā paredzēto reliģisko brīvību var ierobežot un tas nav absolūts princips, ja tas ir nepieciešams sabiedriskās drošības interesēs, lai nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības labklājību vai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības," uzskata Rīgas vicemērs.
Viņš arī skaidro, ka aicinājums aizliegt mošeju būvniecību balstās uz vairākiem juridiskiem un sociāliem aspektiem, piemēram, ka tas varētu ietekmēt sabiedrības drošību, jo Valsts drošības dienesta 2024. gada pārskatā norādīts, ka ekstrēmisma un radikālisma izpausmju pieaugumu veicinājuši globāli procesi, tostarp citu rasu imigrantu pieplūdums Eiropā, tajā skaitā Latvijā, tāpat tas apdraudētu mūsu nacionālo identitāti un kultūras mantojumu.
Tāpat Ratnieks paudis uzskatu, ka reliģisko brīvību nepieciešams sabalansēt ar sabiedrības kopējām interesēm un Latvijas nacionālajām vērtībām. Šā temata aktualitāti pastiprina drošības iestāžu secinājumi par pieaugošiem riskiem, kas saistīti ar globālajiem politiskiem un sociāliem procesiem.
Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā norādīto Rīgā kopš 2005. un 2016. gada jau darbojas divas mošejas. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā dzīvojošie islāmticīgie uz lūgšanām pulcējas Islāma kultūras centrā, kas, lai gan pilda mošejas funkcijas, tomēr nav klasisks dievnams.
Islāma kultūras centra vadītājs, Latvijas muftijs Zufars Zainullins intervijā Latvijas Televīzijai šā gada janvārī skaidroja, ka šobrīd Islāma kultūras centrā iekārtotajā mošejā trūkst vietas: "Tagad mums ir daudz cilvēku, mūsu mošejā trūkst vietas. Ir lūgšanas divas reizes piektdienā. Un gribam to palielināt mazliet."