"Apdraudējumu palete pret Latviju un citām demokrātiskām valstīm vērstā hibrīdkara apstākļos ir kļuvusi plašāka un daudzveidīgāka, līdz ar to arī atbildes līdzekļu paletei šo apdraudējumu apkarošanai jāpaplašinās," savā uzrunā svinīgajā Satversmes tiesas (ST) sēdē piektdien sacīja ST priekšsēdētāja Irēna Kucina.
ST jau savas darbības agrīnā posmā ir atzinusi, ka Latvijas demokrātija ir pašaizsargājoša demokrātija. "Šis princips ne tikai pieļauj, bet arī pieprasa, lai mūsu valsts institūcijas un arī pilsoņi aizsargātu pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem gan visu Latvijas valsti gan tās demokrātisko valsts iekārtu," viņa uzsvēra.
Valsts nedrīkst baidīties pielietot visus tiesiskos līdzekļus, kas vērsti pret apdraudējumiem valstij un demokrātijai.
Šajā kontekstā aktuāls ir kļuvis jautājums par demokrātijas aizsardzību pret būtisku hibrīdkara elementu – "tā saucamo informatīvo karu, kurā ar mērķi destabilizēt demokrātiju Krievija un citi demokrātijas pretinieki cenšas ietekmēt demokrātiskas valsts sabiedrisko domu un politiskos procesus sev vēlamā virzienā".
"Valsts nedrīkst baidīties pielietot visus tiesiskos līdzekļus, kas vērsti pret apdraudējumiem valstij un demokrātijai. Vajadzības gadījumā, ja ar esošajiem līdzekļiem nepietiek, valstij jārada jauni līdzekļi," teica ST priekšsēdētāja.
Kucina akcentēja, ka "pašaizsargājošas demokrātijas princips ir dzīvs instruments, kas elastīgi piemērojas mainīgajiem apstākļiem. Izšķirošais kritērijs ir izmantoto līdzekļu samērīgums. Tas nozīmē – jo stiprāks apdraudējums, jo tālejošāki var būt līdzekļi tā apkarošanai".
Virknē valstu, tostarp, arī dažās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, mēs varam novērot tā saucamo demokrātijas atpakaļslīdēšanu
Primārais uzdevums šī apdraudējuma līmeņa pastāvīgai izvērtēšanai ir izpildvarai un likumdevējvarai, bet tiesu varas institūcija, kas rūpīgi un ar visaugstāko atbildību, izvērtē izvēlēto līdzekļu samērīgumu ar apdraudējuma nopietnību ir ST un citas Latvijas tiesas.
"Tas, kas mums ir sava neatkarīga un demokrātiska valsts, ir neatsverama vērtība, tā mums visiem kopa jāsargā," viņa uzsvēra.
Kucina savā uzrunā uzsvēra ST būtisko lomu valsts demokrātiskās iekārtas aizsardzībā un stiprināšanā, norādot, ka "pēdējā gadu desmitā demokrātija kā valsts iekārtas forma Eiropā un citur pasaulē ir nonākusi sarežģītā situācijā. Virknē valstu, tostarp, arī dažās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, mēs varam novērot tā saucamo demokrātijas atpakaļslīdēšanu, kad dažādi tās funkcionēšanai nepieciešamie principi un institūcijas tiek formāli vai neformāli apieti. Bieži tas izpaužas, populistiskajiem spēkiem cenšoties mazināt tiesu varas lomu modernā demokrātijā, turklāt tas notiek ne tikai jaunās, bet arī jau nobriedušās demokrātijās".
Viņas skatījumā, šādas tendences ignorē to, ka modernā valstī demokrātija un tiesiskums pastāv līdzsvarā, jo demokrātija bez tiesiskuma mugurkaula nav ilgtspējīga, savukārt tiesiskums var tikt īstenots tikai tad, ja tiesu vara ir neatkarīga.
Ir skaidri noteikti mūsu demokrātiskās valsts iekārtas pamatprincipi – Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts.
"Šajā kontekstā es gribētu izcelt Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas līdzšinējo stabilitāti, kurā ļoti svarīga loma ir mūsu sabiedrības augstajai uzticībai Satversmei," teica Kucina, atgādinot, ka Satversmes darbība pilnībā tika atjaunota 1993. gadā.
Tam sekoja trīs būtiski Satversmes papildinājumi – tika izveidota ST, tika pieņemta Satversmes cilvēka pamattiesību nodaļa un, visbeidzot, Satversmē iekļautais ievads "uzsvēra Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi – garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem".
Vienlaikus "skaidri noteikti mūsu demokrātiskās valsts iekārtas pamatprincipi – Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Papildus tam ST jau 2017. gadā precizēja, ka Latvija ir nevis jebkāda, bet gan tieši latviski nacionāla valsts," teica Kucina.
"Šie trīs papildinājumi padarīja Satversmi par modernu, laikmetam atbilstošu konstitūciju, kas, turklāt, ir noturīga pret dažādiem izaicinājumiem, tostarp arī tiem, ko šodien mums met aktuālais laikmets," akcentēja juriste.
Jau ziņots, ka piektdien ar ST svinīgo sēdi jau septīto reizi simboliski tika noslēgts aizgājušais un atklāts jaunais ST darba gads. Sēdei bija iespējams sekot video tiešraidē arī portālā "Delfi".
ST piektdien arī publiskojusi 2024. gada darbības pārskatu, kas pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
