"Gadu ātrāk nekā plānots": Siliņa vērtē atslēgšanos no BRELL tīkla
Foto: LETA

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla notikusi bez starpgadījumiem, vērtē Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas energotīkla Siliņa šodien sazvanījās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas un mājokļu komisāru Danu Jergensenu, lai pārrunātu Baltijas valstu iesākto pāreju pilnībā uz Eiropas energotīklu.

"Simboliski līdzīgi kā savulaik Baltijas ceļā, Latvija ar Igauniju un Lietuvu – visas Baltijas valstis kopā – šodien atvienojās no Krievijas kontrolētā energoapgādes tīkla un pēc darbības testu veikšanas pilnībā pievienosies trīs reizes lielākam Eiropas energotīklam," notikuma nozīmību uzsvērusi Siliņa, "šis ir lielākais un nozīmīgākais energosistēmas neatkarības un reģiona drošības projekts pēdējās desmitgadēs. Turklāt mēs to darām gadu ātrāk nekā plānots."

Siliņa videozvanā ar Igaunijas premjerministru un ES enerģētikas un mājokļu komisāru paudusi gandarījumu, ka process noticis bez starpgadījumiem, un izteikusi pateicību Baltijas valstu elektroenerģijas operatoriem un citām atbildīgajām iestādēm, kas ieguldījušas darbu, lai šo pārslēgšanos varētu īstenot.

Nākamie soļi būs saistīti ar sistēmas modernizāciju, atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšanu un reģiona drošības stiprināšanu, piebildusi politiķe, uzsverot, ka pievienošanās Eiropas energotīklam palielinās enerģētisko drošību reģionā un nodrošinās neatkarīgu un uzticamu Baltijas elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla notika agrā sestdienas rītā un tā ir noritējusi veiksmīgi. Pašlaik Baltijas valstis darbojas autonomā režīmā, bet rīt plānota saslēgšanās vienotā tīklā ar Eiropu.

Brīdī, kad sinhronizācija tiks pabeigta, Lietuva, Latvija un Igaunija pievienosies pasaulē lielākajam sinhronajam tīklam –Eiropai, kas aptver vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs. Līdz šim Baltijas valstis bija daļa no Krievijas kontrolētā tīkla sinhronās zonas.

Līdz dienas vidum Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla Latvijā nav radījusi elektroapgādes problēmas. Kā informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) komunikācijas vadītāja Līva Jēgere, Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas turpina darboties "salas režīmā" un autonomi kontrolē stabilu elektrotīkla frekvenci.

Valsts policija paziņojumā uzsver, ka tā turpina sekot līdzi notikuma gaitai, un strādā pastiprinātā režīmā visā Latvijā. Līdz šim Baltijas valstu pieslēgšanās kopējam Eiropas energotīklam norit bez starpgadījumiem, vērtē policija.

Lietuvas premjers: Līdz ar atslēgšanos no BRELL tiek stiprināta enerģētiskā drošība

Līdz ar Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas kontrolētā energoloka BRELL tiek stiprināta Lietuvas enerģētiskā drošība un nodrošināta stabilitāte, sestdien platformā "X" pauda Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Šorīt Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju spēra nozīmīgu soli ceļā uz enerģētisko neatkarību, atvienojoties no Krievijas kontrolētā elektrotīkla," norādīja premjers.

"Šis solis stiprina mūsu enerģētisko drošību, padziļina integrāciju ar Eiropu un nodrošina stabilu un uzticamu energoapgādi," uzsvēra Palucks.

Igaunijas ministrs: Atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla ir svarīgs solis ceļā uz enerģētisko drošību

Atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla ir svarīgs solis Baltijas valstīm, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, paziņojumā sestdien apliecināja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

"Šodien kopā ar Latviju un Lietuvu mēs esam spēruši svarīgu soli ceļā uz enerģētiskās drošības garantēšanu, atslēdzot mūsu elektroenerģijas sistēmas no Krievijas elektrotīkla," norādīja ministrs.

"Pārtraucot Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas, mēs atņemam agresoram iespēju izmantot enerģētiku kā ieroci pret mums un stiprinām mūsu sistēmas gan nacionālā līmenī, gan reģionā kopumā," teikts paziņojumā.

Sinhronizācijas plānošanā un īstenošanā galvenā nozīme bija sadarbībai ar Latviju, Lietuvu un Poliju. Finansējumu tam piešķīra Eiropas Savienība (ES), bet tehnisko palīdzību – ASV un Lielbritānija, norādīja ministrs.

"Šie kopīgie centieni parāda, ka mūsu reģiona drošības grantēšana un pretstāve Krievijai ir stratēģiski svarīga arī mūsu sabiedrotajiem," pauda Cahkna.

Izsakoties par atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla, ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa platformā "X" pauda: "Krievija vairs nevar izmantot enerģētiku kā šantāžas instrumentu."

"Tā ir brīvības un Eiropas vienotības uzvara," uzsvēra ES augstākā diplomāte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!