Vēlēšanas varēs novērot jau no 16 gadu vecuma  (2)

CVK portālu "Delfi" informēja, ka vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu norisi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var novērot politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie novērotāji; CVK locekļi un tās pilnvarotas personas; pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas; plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

CVK pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai var pieteikties Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un apguvuši CVK mācību kursu vēlēšanu pilnvarotiem novērotājiem, organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi CVK, kā arī starptautisku organizāciju un citu ārvalstu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Ārlietu ministrija.

Komisijā skaidroja, ka novērotājam ir tiesības novērot vēlēšanu norisi, tostarp, iesniedzot pieteikumu, izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni novērošanai, novērot vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, pierakstīt un fotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus, netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, uzdot jautājumus vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un citiem novērotājiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem par savu darbību, uzdot jautājumus un atbildēt uz vēlētāju jautājumiem (izņemot jautājumus, par ko balsoja vai plāno balsot).

Tāpat novērotājs var vērsties pie vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja ar mutisku vai rakstveida sūdzību par varbūtējiem normatīvo aktu pārkāpumiem un saņemt atbildi no vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja, pārliecināties, ka sūdzība un sniegtā atbilde tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā, bet, ja vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nesniedz atbildi uz sūdzību, vērsties pašvaldības vēlēšanu komisijā.

Novērotājs drīkst arī novērot ārpus sava vēlēšanu apgabala balsojušo vēlētāju reģistrācijas aplokšņu šķirošanu, novērot vēlētāju balsošanu, kuri ieradušies pie ēkas, kur ierīkots vēlēšanu iecirknis, taču kustības traucējumu dēļ nespēj iekļūt vēlēšanu telpā, kā arī novērot izbraukuma balsošanu un balsošanu vēlētāju atrašanās vietā, iepriekš uzzināt šīs balsošanas laiku un nākamo adresi, kur notiks balsošana.

Vēlētājs drīkst aizliegt novērošanu savā dzīvesvietā. Tāpat novērotājs var būt būt klāt vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātajā sēdē, kurā vēlēšanu iecirkņa komisija veic balsu skaitīšanu, uzzināt balsu skaitīšanas rezultātus uzreiz pēc tam, kad vēlēšanu iecirkņa komisija tos apstiprinājusi, kā arī aizzīmogot ar savu zīmogu saiņus, kuros iesaiņoti vēlēšanu materiāli pēc balsu skaitīšanas, vai parakstīties uz tiem.

CVK novērotājiem noteikusi arī pienākumus: iepazīties ar vēlēšanu procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzsākot pildīt novērotāja pienākumus (piemēram, vēlēšanu iecirknī, reģistrācijas aplokšņu šķirošanas vietā utt.), uzrādīt personas apliecinošu dokumentu, pilnvaru vai citu amata tiesības un pienākumus apliecinošu dokumentu (piemēram, amata apliecība, darba apliecība u.c.), kā arī citas nepieciešamās atļaujas (piemēram, atļauja ieslodzījuma vietas apmeklēšanai), kā arī nēsāt novērotāja apliecību redzamā vietā un nodot to atpakaļ vēlēšanu iecirkņa komisijai, beidzot novērošanu attiecīgajā iecirknī.

Novērotājam ir jānovēro balsošanu un balsu skaitīšanu, lai gūtu pārliecību par to atbilstību normatīvo aktu prasībām, jāievēro vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norādījumus, jāizturas ar cieņu pret vēlētājiem un viņu tiesībām izdarīt brīvu izvēli, pret vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un viņu darba pienākumiem, jāievēro aizklātas balsošanas principu un vēlētāju tiesības uz privātumu.

Vēlēšanu novērotājam ir aizliegts ietekmēt vēlētāju izvēli, paust savus politiskos uzskatus un aģitēt, kā arī viņam ir pienākums nekavējoties informēt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju, ja pamana kļūdas vai varbūtējus pārkāpumus vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā.

Tuvākās vēlēšanas, kurās spēkā būs šī Vēlēšanu novērošanas instrukcija, ir 2025. gada 7. jūnijā paredzētās pašvaldību vēlēšanas.