Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Valsts apmaksātās psihologa konsultācijas izmantojuši teju 4000 cilvēku
Foto: Pexels.com

Kopš 2021. gadā tika ieviests 10 valsts apmaksātu psihologa konsultāciju pakalpojums, to izmantojuši 3700 unikālo pacientu, trešdien, 12. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa.

Kā skaidroja Bērziņa, lielākā daļa valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu programmu, ko sniedz psihiatrs vai psihologs, tiek nodrošinātas kā ārsta – psihiatra konsultācijas fiksētos tāmes kabinetos. To nodrošina 50 ārstniecības iestādes. Savukārt psihiatrisko slimnieku ārstēšana psihiatriskā profila dienas stacionārā nodrošina septiņas ārstniecības iestādes.

Psihologa/psihoterapeita pakalpojumus līdz 10 konsultācijām vienam pacientam nodrošina 69 ārstniecības iestādes. Bērziņa atklāja, ka pieprasījums uz šo pakalpojumu pārsniedz piedāvājumu, tāpēc uz vizīti var nākties gaidīt vairākus mēnešus.

Kā liecina NVD dati, šobrīd garākās rindas ir pie bērnu psihiatra – tur rindā var nākties gaidīt vidēji 70 dienas. Savukārt gaidīšanas rinda pie pieaugušo psihiatra vai uz dienas stacionāru vidēji ir ap 40 dienām gara.

Savukārt, lai konkrēti varētu pateikt, cik cilvēku pieteikušies rindā, Bērziņa norādīja, ka būtu nepieciešams vienotais rindu pieraksts, lai saprastu, cik unikālie pacienti gaida rindā. Šobrīd tas nav iespējams, jo viens cilvēks var pieteikties rindā vairākās iestādēs. NVD šobrīd strādā pie šāda digitālu rindu risinājuma.

Papildus individuālām konsultācijām psihiatrs vai psihologs līdzdarbojas arī tādās pakalpojumu programmās kā – agrīnās intervences pakalpojumi pacientiem ar psihiatriskiem traucējumiem, autiskā spektra traucējumu diagnostika, rehabilitācija dienas stacionārā, metadona, garastāvokļu traucējumi, paliatīvās aprūpes un reto slimību kabinetos, papildināja Bērziņa.

VM veiks pētījumu

Kā sēdē uzsvēra Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, ministrija šobrīd saredz nepieciešamību attīstīt esošo pakalpojumu ar esošajiem cilvēkresursiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus nākotnei, kā virzīties tālāk.

"Nākotnē konceptuāli paplašinot esošo pakalpojumu, jāvirzās uz to, ka aktīvāk ejam uz intervencēm, kas izmanto mazāk cilvēkresursu, piemēram, grupu terapija, pusautomatizēti risinājumi," viņš skaidroja.

Tāpēc VM šobrīd strādā pie pētījuma metodoloģijas, lai tālāk varētu veikt iepirkumu, atrastu pētījuma veicēju un iegūtu nepieciešamos datus.

"Šāds izvērtējums vajadzīgs, lai efektīvāk sadalītu pacientu plūsmu, kam nepieciešams valsts apmaksāts pakalpojums," paskaidroja Uršuļskis. Par laiku, kad varētu būt zināmi pētījuma rezultāti, viņš vēl nevarēja spriest, jo sākumā iepirkuma procedūrā jāizvēlas tā veicējs. Plānots to veikt šogad.

Arī Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatre Liene Sīle akcentēja jautājumu, ka būtu nepieciešams plašāk attīstīt psiholoģiskās intervences un pauda speciālistu gatavību iesaistīties.

Komisija vienojās šo tēmu atkal skatīt rudenī, kad būtu vairāk zināms par VM solītā pētījuma gaitu.

Jau ziņots, ka iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologa konsultācijas. Tam ir nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums un diagnožu spektrs, kas tās var saņemt, ir ļoti plašs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!