Dzimstības lejupslīde pērn turpinājusies – 2024. gadā piedzima 12 571 bērns – par 13,2% jeb 1919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Pēdējos trīs gada mēnešos dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti, proti, oktobrī – 994, novembrī – 940, decembrī – 921 jaundzimušais.
2024. gadā reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados. Kopš 2021. gada mirušo divreiz vairāk nekā dzimušo, atklāj CSP.
Pērn reģistrēts 26 341 mirušais – par 6,0 % jeb 1 690 mazāk nekā 2023. gadā. Visvairāk mirušo skaits samazinājies 2024. gada 4. ceturksnī – par 9,0 % attiecībā pret 2023. gada 4. ceturksni. Vismazāk mirušo bija septembrī – 1 956, visvairāk janvārī – 2 702.
Ceturto gadu pēc kārtas mirušo skaits divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu. 2024. gadā mirušo skaits bija par 13 770 lielāks nekā dzimušo skaits. Vislielākā starpība bija 2021. gadā, kad nomira par 17 180 vairāk cilvēku nekā piedzima.
Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada.
Negatīva dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par 13 800 cilvēkiem un 2025. gada 1. janvārī provizoriski tas bija 1 853 000 cilvēki.
Tāpat arī noslēgto laulību skaits turpināja samazināties. 2024. gadā tika reģistrētas 10 390 laulības, kas ir par 1,5 % jeb 159 laulībām mazāk nekā 2023. gadā. Noslēgto laulību skaits pēc 2020. gada pakāpeniski pieauga, bet jau otro gadu pēc kārtas samazinās.
Pērn noslēgts par 312 laulībām mazāk nekā 2020. gadā, kad bija spēkā pulcēšanās ierobežojumi pandēmijas dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
