Neskaidra un nekoordinēta – saliedētas sabiedrības politiku kritizē revidenti; KM pateicas par rekomendācijām

Revīzijas iestādē portālu "Delfi" informēja, ka, neraugoties uz tās nozīmi valsts iekšējā drošībā, saliedētas sabiedrības politikai trūkst skaidras plānošanas, koordinācijas un konkrētu sasniedzamo rādītāju. Tāpat nav pieejama pilnīga informācija par nozares finansējumu un tā izlietojumu.

Valsts kontrole aicina KM būtiski uzlabot politikas plānošanu un īstenošanu, nosakot skaidras prioritātes, efektīvi koordinējot iesaistītās institūcijas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Nepieciešama datos balstīta uzraudzības sistēma, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un efektivitāti. Īpaša uzmanība jāvelta latviešu valodas apguves sistēmas pilnveidei pieaugušajiem, jo tas ir viens no būtiskākajiem sabiedrības saliedētības veicināšanas instrumentiem.

Valsts kontrolē norāda, ka saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka uzsver, ka saliedēta sabiedrība ir būtisks valsts iekšējās drošības faktors, taču mūsu saliedētas sabiedrības politika nav mērķtiecīga – tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par risināmajām problēmām, vēlamo situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem.

"Politikas plānošana un īstenošana ir sadrumstalota un nekoordinēta, netiek apzināti ieguldītie līdzekļi. Sagaidām, ka ieviešot revīzijas ieteikumus, KM politika saliedētai sabiedrībai būs skaidra, mērķtiecīga, ar efektīvu koordinācijas un sadarbības mehānismu, un sabiedrībai tiks sniegta skaidra un izsmeļoša informācija par paveikto, sasniegto un politikas īstenošanai izlietoto finansējumu," uzsver Vilka.

Revidenti informē, ka Latvijā par saliedētas sabiedrības jomas politiku no 2011. gada atbildīga ir KM. Valdība ir apstiprinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. No 2001. gada darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kam jāīsteno attīstības plānošanas dokumentiem atbilstoši pasākumi sabiedrības integrācijā.

"Vispārīgas, neskaidras politikas apstākļos SIF daļēji pilda arī politikas veidotāja lomu. "Izveidojusies savdabīga situācija, ka politiķu iesaiste politikas īstenošanā ir aktīvāka nekā politikas veidošanā, jo SIF padomē darbojas Ministru prezidenta pārstāvis un pieci ministri," norāda Vilka.

Revīzijas iestādē uzsver, ka saliedētas sabiedrības politika skar plašu nozaru, valsts institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, taču KM trūkst efektīva sadarbības mehānisma ar tiem, kas nodarbojas ar sociālās iekļaušanās, izglītības, nodarbinātības un citiem jautājumiem. Pamatnostādnes 2021–2027. gadam aptver tikai KM kompetences, neskarot citu iestāžu pasākumus un neiekļauj tos kopējā stratēģijā.

Valsts kontrole norāda, ka saliedētas sabiedrības politika skar katru Latvijas iedzīvotāju, tai jāveicina nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība. Taču pamatnostādņu rīcības plānos nav skaidri noteikts, kādas problēmas tie risina un kuras sabiedrības grupas ietekmē. Vēl nav ieviesta prakse novērtēt politikas, īstenoto pasākumu ietekmi ilgākā termiņā un dinamikā.

Revidenti atzīst, ka KM dati ir nepilnīgi un nesistemātiski, padarot analīzi un salīdzināšanu neiespējamu. Nav arī skaidrs, vai tiks izmantoti SIF radītie Sabiedrības saliedētības radara rādītāji.

Vienlaikus revidenti norāda, ka saistībā ar saliedētas sabiedrības jomu no 2014. līdz 2024. gadam veikti vairāk nekā 110 zinātniski pētījumi un iestāžu pasūtīti pētnieciskie darbi par vismaz 17 miljoniem eiro.

Tāpat revīzijā secināts, ka nav skaidrs kopējais valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums jomai. Nacionālajā attīstības plānā no 2021. gada līdz 2027. gadam indikatīvi paredzēti vismaz 24 miljoni eiro gadā, savukārt pamatnostādnēs KM indikatīvi iezīmēti 42 miljoni eiro visam periodam. Liela daļa līdzekļu tiek piesaistīta no ES fondiem vai pieprasīta prioritāro pasākumu ietvaros ik gadu.

Lai veicinātu vienotu politiku un koordinētu institūciju sadarbību, ir izveidota pamatnostādņu uzraudzības padome ar vairāk nekā 20 locekļiem, taču, kā atzīst revidenti, tās darbība ir pasīva un ierobežota informatīvā līmenī.

Revīzijā secināts, ka padome nepilda visus uzdevumus un neizmanto piešķirtās pilnvaras, līdz ar to tās darbības efektivitāte ir apšaubāma. Arī sabiedrības līdzdalība politikas plānošanā nesasniedz gaidīto efektu – KM iesaiste ir nepietiekama, un process pārvēršas par formālu procedūru, kas patērē gan ministrijas, gan iedzīvotāju resursus bez reāliem uzlabojumiem.

"Kritiski trūkst atgriezeniskās saites – cilvēki netiek informēti, kāpēc viņu priekšlikumi tiek vai netiek ņemti vērā. Uzticība valsts pārvaldei un sabiedrības iesaiste ir atkarīga no pozitīvas pieredzes, tāpēc ir jāpārskata līdzdalības mehānismi, padarot tos jēgpilnus un efektīvus," norāda revīzijas iestādē.

Revidenti arī norāda, ka latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir būtiskas sabiedrības saliedētībai, taču mācību sistēma nav jēgpilni koordinēta. Mācības nesaskaņoti organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), KM, Labklājības ministrija (LM), SIF, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības.

Valsts kontrole uzskata, ka trūkst pilnīgu datu par mācību programmām, mērķa grupām, rezultātiem un finansējumu. Dažādās institūcijās noteiktie atšķirīgie nosacījumi rada nevienlīdzību un neskaidrību mācību dalībniekiem un izglītības iestādēm, turklāt bez centralizētas uzraudzības nevar novērtēt programmu efektivitāti.

Valsts kontrole aicina ieviest vienotu stratēģiju un koordināciju, jo valodas apguve ir ne tikai izglītības, bet arī drošības, imigrācijas, nodarbinātības un integrācijas jautājums.

Revīzijā sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot saliedētas sabiedrības politika būs skaidra un mērķtiecīga ar noteiktām prioritātēm, mērķa grupām un pasākumiem, nodrošināta skaidra institūciju loma, koordinācija, un sabiedrības iesaiste lēmumos.

Tāpat, ieviešot ieteikumus, tiks izveidota pārskatāma uzraudzības sistēma ar identificētiem rādītājiem, apkopotiem datiem, tajā skaitā par izlietoto finansējumu, ar analīzi, izvērtējumu un institūciju sadarbību. Būs efektīvāka uzraudzība.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus tiks arī izveidota efektīva, koordinēta latviešu valodas apguves sistēma. Novērsta uzdevumu pārklāšanās, pilnveidota mācību metodika, un mācības būs pieejamības visām mērķa grupām.

Kultūras ministrijā (KM) portāls "Delfi" uzzināja, ka tā pateicas Valsts kontrolei par veikto revīziju sabiedrības saliedētības jomā, tās gaitā izdarītajiem secinājumiem un izteiktajām rekomendācijām – tās uzlabos ne tikai KM, bet arī citu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju darbu.

KM ieskatā revīzija bija nepieciešama un sakrita ar vairāku konceptuālu jautājumu aktualizēšanos politiskajā dienaskārtībā.

"Jautājums par saliedētu sabiedrību iekļauj vairākas šķautnes. Tā ir gan piederības sajūta valstij un sabiedrībai, kurā dzīvojam, tā ir iespēja būt pilsoniski aktīviem, tā norāda arī uz uzticēšanos līdzcilvēkiem un institūcijām. Līdz šim saliedētas sabiedrības politika Latvijā ir saskārusies ar vēsturiskām koordinācijas un plānošanas problēmām, kuras gadiem nav bijušas politikas prioritāšu augšgalā un Valsts kontroles ziņojums ir tam apliecinājums. Turklāt tas sniedz arī papildu atbalstu tām izmaiņām, kas rosinātas no politikas veidotāju puses. Kultūras ministrija jau šobrīd aktīvi strādā, lai nodrošinātu skaidru politikas plānošanu, efektīvu koordināciju un izmērāmus rezultātus. Saliedēta sabiedrība ir valsts drošības un noturības pamats," uzsvērusi kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Kā KM norādījusi arī Valsts kontrolei, tad revīzijā konstatētās problēmas un sagatavotie ieteikumi būs lietderīgi un palīdzēs risināt problēmjautājumus visās sabiedrības saliedētību veicinošajās jomās – vienotas sociālās atmiņas veicināšanā, pilsoniskās sabiedrības atbalstā un sabiedrības integrācijā.

Vienlaikus KM uzsver, ka vairākas rekomendācijas jau tikušas ieviestas, īpaši pilnveidojot latviešu valodas apguves iespējas pieaugušajiem.

KM latviešu valodu uzskata par neatņemamu sabiedrības integrācijas un aktīvas līdzdalības elementu un uzsver nepieciešamību pēc pieejamas un nepārtrauktas latviešu valodas apmācību sistēmas pieaugušajiem.

2024. gadā KM sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) sagatavoja konceptuālu redzējumu par vienotas valsts valodas pieaugušajiem apguves modeli, kas tika prezentēts IZM, LM un NVA. KM sadarbībā ar IZM, LM, SIF un NVA veiks darbības, lai nodrošinātu vienotu kvalifikācijas prasību, kvalitātes kritēriju un citu nosacījumu noteikšanu projektu konkursos par finansējuma piešķiršanu latviešu valodas mācībām pieaugušajiem.

Tāpat kopš 2023. gada 1. janvāra Latvijā darbojas Vienas pieturas aģentūra, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību un pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā.

Kopš 2024. gada Vienas pieturas aģentūras pakalpojumi ir pieejami arī Latvijas reģionos – Kurzemē (Liepājā), Zemgalē (Jelgavā), Latgalē (Daugavpilī) un Vidzemē (Valmierā). Tāpat Vienas pieturas aģentūras ietvaros ir izveidota tīmekļvietne, kurā ir pieejama informācija par dzīvi Latvijā un Vienas pieturas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

Vienas pieturas aģentūras sniegtie pakalpojumi tiek regulāri pārskatīti un pilnveidoti. Jau šobrīd Vienas pieturas aģentūra nodrošina dažādas konsultācijas, tulka pakalpojumus, psihologa un psihoterapeita pakalpojumus, ka arī pārmaiņu aģenta pakalpojumus.

2024. gadā saliedētas sabiedrības politikas īstenošanai KM budžetā bija atvēlēti 3 220 592 eiro, kas veido vien 1,33% no KM kopējā budžeta:

KM atgādina, ka sabiedrības saliedētība un integrācija ir horizontāla joma, ko katra valsts pārvaldes institūcija īsteno savas kompetences ietvaros. Lai nodrošinātu saliedētas sabiedrības politikas uzraudzību, ir izveidota Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas uzraudzības padome. Tā darbojas kā koordinācijas mehānisms, kurā ir pārstāvētas dažādu jomu ministrijas, institūcijas un NVO.

Turklāt, saliedētas sabiedrības politika ir savstarpēji papildinoša citām politikas jomām – sabiedrības veselībai, izglītībai un prasmju attīstībai, valsts valodas politikai, kultūrpolitikai, digitālai transformācijai, bērnu, jaunatnes un ģimenes lietām, reģionālajai attīstībai, sociālajai aizsardzībai un darba tirgus, valsts pārvaldes attīstībai, akcentē KM.

Līdz ar to ir būtiski apzināties citu valsts pārvaldes institūciju būtisko ieguldījumu saliedētas sabiedrības politikas īstenošanā, neskatoties uz to, ka attiecīgi pasākumi nav ietverti Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un to īstenošanas plānos.