Ukrainas pozīcijas jāstiprina kaujas laukā un pie sarunu galda, spriež Braže  (15)

Kā informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, Minhenes drošības konferencē piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, apliecinot nelokāmu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei.

Ministre uzsvēra, ka jebkuras sarunas par mieru Ukrainā, kas neizbēgami ietekmēs drošību visā Eiropā, var notikt tikai ar Ukrainas un Eiropas pilnvērtīgu dalību. Jebkādam miera procesam ir jābūt vērstam uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru un balstītam uz Ukrainai pieņemamiem nosacījumiem, norādīja ministre.

Eiropa ir Ukrainas lielākā atbalstītāja, īpaši Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (NB8), kuras Ukrainai sniedz otro lielāko militāro atbalstu starp visiem partneriem, uzsvēra Braže.

Vienlaikus ministre atzīmēja, ka Eiropas valstīm ir strauji jākāpina ieguldījumi drošībā un aizsardzībā, lai stiprinātu atturēšanas spējas pret agresoru.

"Krievija ir mūsu visu problēma. Krievija pati neapstāsies. Pašlaik nav nekādu indikāciju, ka Krievija vēlētos mieru – vakarnakt tā uzbruka Čornobiļas atomstacijai, un nav pagājusi neviena nakts, neviena diena bez Krievijas mērķētiem uzbrukumiem Ukrainai," pauda Braže.

Ministre uzsvēra, ka šis ir izšķirošs laiks izšķirošiem lēmumiem, un Eiropas valstīm ir jāuzņemas aktīvāka loma šo procesu vadīšanā.

Tāpat ministre uzsvēra, ka visas viņas tikšanās un publiskās uzstāšanās Minhenē ir fokusētas uz atbalstu Ukrainai, kas cīnās par savu neatkarību un mūsu drošību.

Eiropas valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība miera nodrošināšanā Ukrainā un savu aizsardzības izdevumu palielināšanā, telefonsarunā no Minhenes drošības konferences teica Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Komentējot ASV līderu pēdējo dienu paziņojumus par karu Ukrainā un to, vai tie ietekmēs Latvijas aizsardzības stratēģiju, Sprūds atbildēja, ka šajās dienās vēl skaidrāk izkristalizējusies situācijas apzināšanās un izaicinājumi par pasaulē valdošo nedrošību, tostarp Krievijas uztveršanu kā apdraudējumu.

Ukrainai miers ir absolūti nepieciešams, bet vienlaikus ir skaidrs, ka Ukrainas puse vēlas taisnīgu mieru. Latvija atbalsta Ukrainu, jo mieram ir jābūt taisnīgam un tas nedrīkst nekādā veidā tikt veidots bez Ukrainas klātbūtnes. Ar agresorvalsti Krieviju jārunā un jārīkojas tikai no spēka pozīcijām. Vienlaikus ir skaidrs, ka bez ASV miera veidošanā ir aktīvi jāiesaistās arī Eiropas valstīm, norādīja ministrs.

"Es varu piekrist, ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība, arī aizsardzības izdevumos. Latvija jau ir demonstrējusi priekšzīmi, jo apzināmies savu eksistenciālo apdraudējumu. Mēs pārliecinām savus sabiedrotos, ka nepieciešams palielināt finansējumu aizsardzībai, kopīgi risināt apdraudējuma mazināšanu no Krievijas puses, kā arī vienlaikus turpināt transatlantiskās saites ar ASV un Kanādu," uzsvēra ministrs.

Sprūds piekrīt sava ASV kolēģa Pīta Hegseta paustajam, ka NATO ir jābūt vēl efektīvākai un vēl spēcīgākai, kas ietveru to, ka Eiropas sabiedrotajiem pašiem ir jāstiprina savas aizsardzības spējas un pienesums.

Sprūdam šonedēļ arī bijusi neformāla tikšanās ar Hegsetu, kuras laikā ieskicēts cik svarīgas ir Eiropas sabiedroto, tostarp, Baltijas valstu attiecības ar ASV. Sprūds savam ASV kolēģim arī norādījis uz atbalstu nepieciešamību Ukrainai un nepieciešamību pēc stingras nostājas pret kā Krieviju kā agresorvalsti.

Kā vēstīts, ASV prezidents Tramps trešdien paziņoja, ka viņam bijusi "produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu. Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.