Krievijas un Ukrainas miera sarunu iespējamība tuvākajā pusgadā – joprojām zema, lēš SAB  (16)

SAB norāda, ka 2024. gadā publiskajā vidē tika aktualizētas Krievijas un Ukrainas miera sarunas. To veicināja pieaugošais kara nogurums Rietumos, stagnējošā karadarbības gaita un jaunās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) administrācijas publiski izvirzītais mērķis panākt kara izbeigšanu.

SAB indikācijas liecina, ka Krievija, it kā paužot gatavību noslēgt pamieru, nevēlas pilnībā izbeigt karu, bet gan iegūt laiku, lai atjaunotu spēkus daudz plašākam uzbrukumam Ukrainai vai pat NATO.

Krievijai, un it īpaši Vladimiram Putinam, ir eksistenciāli nozīmīgi iegūt kontroli pār Ukrainu.

Pagājušajā gadā Krievija dažādos veidos turpināja demonstrēt, ka tās mērķis joprojām ir pilnībā atgriezt Ukrainu Krievijas iedomātajā ietekmes zonā. Krievija vēlas nevis mieru, bet gan Ukrainas padošanos un piekāpšanos tās ultimātiem. Maskava līdz šim nav sasniegusi nevienu no tās sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tā vietā Krievija cer, ka Ukraina būs spiesta vismaz daļēji piekāpties Kremļa prasībām, secinājis SAB.

Valsts augstākās amatpersonas regulāri atkārto, ka Krievija nav atteikusies no tās maksimālajiem mērķiem Ukrainā. 2024. gada 14. jūnijā, uzstājoties Krievijas Ārlietu ministrijā, Putins kārtējo reizi izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņojot, ka Krievijas kontrolē jānonāk Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem to administratīvajās robežās, atgādina SAB. Tā kā Krievija šobrīd pilnībā nekontrolē nevienu no šiem apgabaliem, tas paredzētu okupēt milzīgu Ukrainas teritorijas daļu.

Līdzīgi kā 2023. gadā, arī pērn Krievijas elitē valdīja uzskats, ka tā var no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt sarunas par kara izbeigšanu. 2024. gadā Krievijas retorikā bija arī draudi un šantāža – pieņemt izvirzītās miera prasības vai sagaidīt eskalāciju, atzinis SAB.

Viens no faktoriem, kas var ietekmēt sarunu procesu, ir Ukrainas armijas un sabiedrības nogurums no kara. Aizvadītajā gadā karadarbība turpināja stagnēt, nevienai no pusēm nespējot attīstīt pietiekamas militārās spējas, lai uzsāktu lielu ofensīvu vai pretuzbrukumu un pārrautu frontes līniju. Tomēr kopumā Krievija 2024. gadā bija labākās pozīcijās nekā Ukraina – Krievijas spēki pakāpeniski turpināja ieņemt jaunas teritorijas, gūstot taktiska līmeņa panākumus. Nozīmīgākais faktors bija cilvēkresursu kvantitatīvais pārākums.

SAB pārskatā norādījis, ka, Ukrainas armijai nespējot atbrīvot okupētās teritorijas un ciešot teritoriālus zaudējumus, arī sabiedrībā pieauga nogurums no kara. Sabiedriskās domas aptaujas parāda pieaugošu atbalstu miera sarunām kā instrumentam kara izbeigšanai.

Tomēr liels skaits Ukrainas iedzīvotāju joprojām ir pret sarunām, ideja par okupēto teritoriju atdošanu Krievijai apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu nav populāra. Krievija gandrīz droši paļaujas, ka no kara nogurusī Ukrainas sabiedrība piespiedīs valsts politisko vadību noslēgt miera vai vismaz pamiera līgumu ar Krieviju.

Tāpat arī pagājušajā gadā Krievija lielākās pūles veltīja tam, lai ekspluatētu, pavairotu un padziļinātu Rietumos jau pastāvošo nogurumu no kara. Tādējādi Krievija cer sasniegt kritisko masu, lai, primāri lielvalstis, samazinātu ja ne apturētu militāro atbalstu un izdarītu politisko spiedienu uz Ukrainu, lai tā noslēgtu vienošanos ar Krieviju.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis saskaras ar jaunu, arvien nozīmīgāku apdraudējumu – Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un fiziskiem uzbrukumiem Eiropā. Aizvadītajā gadā šī tendence būtiski pastiprinājās, un Krievijas organizētās sabotāžas skāra arvien vairāk Eiropas valstu.

Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti, īpaši militārais izlūkdienests – Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GRU), organizē sabotāžas no Krievijas teritorijas, sabotāžu un citu uzdevumu veikšanai visbiežāk vervējot personas Eiropas valstīs, arī Latvijā.

Vervēšanai galvenokārt izmanto sociālos tīklus, piemēram, "Telegram". Tajos tiek atrasti vai uzrunāti cilvēki, kas par samaksu ir gatavi veikt dažādas sarežģītības uzdevumus, piemēram, novērot militārus vai kritiskās infrastruktūras objektus Eiropas valstīs, kā arī īstenot vandālismu, – uz sienām vai sabiedriskā transporta pieturām zīmēt "Z" burtus, ar krāsu apliet vēstures pieminekļus, organizēt ļaunprātīgas dedzināšanas un tamlīdzīgi. Savervētie aģenti nereti var pat nenojaust, ka uzdevumus tiem dod un atlīdzību maksā GRU.