
Saeima ceturtdien, 20. februārī, paziņojumā atkārtoti uzsvēra, ka tā kategoriski nosoda neprovocēto Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kā arī pauž atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai. Pret šo paziņojumu balsoja "Stabilitātei!" frakcija.
Iepriekš jau tika ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps pauda pārliecību, ka Ukrainai nevajadzēja izprovocēt Krievijas agresiju.
Parlaments ceturtdien pieņēma Ārlietu komisijas izstrādāto Saeimas paziņojumu, apliecinot solidaritāti ar ukraiņu tautu tās varonīgajā cīņā par savas valsts pastāvēšanu, godinot karā kritušos un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai.
Paziņojumā Saeima atgādina, ka Krievija savu agresiju pret Ukrainu uzsāka jau 2014. gada februārī, veicot Ukrainas teritorijā prettiesiskas militārās aktivitātes ar mērķi nelikumīgi mainīt brīvās un suverēnās Ukrainas valsts robežu un rezultātā okupējot daļu no Ukrainas austrumu teritorijām, kā arī anektējot Krimas pussalu.
Tāpat Saeima atkārtoti uzsver, ka kategoriski nosoda neprovocēto Krievijas militāro agresiju un pastāvīgi īstenotos starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, tostarp regulāros uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Parlaments paziņojumā norāda, ka agresija pret Ukrainu nav izolēts karš, bet globāls drauds pasaules mieram un stabilitātei, Krievijai tās agresiju īstenojot ar tādu trešo valstu kā Baltkrievijas Irānas un Ziemeļkorejas militāro, ekonomisko un cita veida atbalstu, kā arī padarot to iespējamu partnerībā ar Ķīnu.
Tāpat paziņojumā parlaments godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus, tostarp cīņā pret okupantiem savu dzīvību atdevušos Latvijas brīvprātīgos – Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī, un Edgaru Platonovu, kurš krita 2024. gada 25. decembrī.
Saeima arī apliecina, ka Latvija nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un uzsver, ka Krievijas uz laiku okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas – Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem – ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij.
Saeima arī atkārtoti apliecina, ka Latvija nemainīgi atbalsta Ukrainas Miera iniciatīvu un sarunu uzsākšanu atbilstoši Ukrainas nosacījumiem un laika izvēlei, kā arī uzsver, ka miera sarunas var notikt tikai ar pilnvērtīgu Ukrainas iesaisti.
Saeima uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās reformas un demonstrēto progresu laikā, kamēr tā turpina cīņu pret Krievijas militāro agresiju.
Parlaments paziņojumā mudina sabiedrotos paātrināt militārā un ekonomiskā atbalsta sniegšanu Ukrainai, to īstenojot vienoti ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem, un iedzīvināt pieeju "miers caurs spēku" taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā. Tāpat Saeima uzsver, ka Latvija turpina īstenot savu apņemšanos Ukrainas militārajam atbalstam novirzīt vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta.
Saeima arī atkārtoti apstiprina, ka Latvija kā Starptautiskās Ukrainas bērnu atgriešanas koalīcijas dalībvalsts turpinās atbalstīt centienus nodrošināt Krievijas nelikumīgi deportēto vai piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanos un rehabilitāciju.
Latvija arī stingri apņemas arī turpmāk atbalstīt Ukrainas un starptautiskos centienus nodrošināt visaptverošu atbildību par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas izdarīti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu.
Saeima atzinīgi vērtē panākto progresu sarunās par Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu un atbalsta tā izveidošanu Eiropas Padomes ietvaros, lai Krievijas politiskā un militārā vadība tiktu saukta pie atbildības.
Parlaments atbalsta vēl stingrāku un plašāku sankciju noteikšanu Krievijai, aicinot starptautisko sabiedrību pastiprināt Krievijai jau piemērotās sankcijas un nodrošināt to pilnīgu un efektīvu ievērošanu, īpaši koncentrējoties uz Krievijas "ēnu flotes" apturēšanu, militāri rūpnieciskā kompleksa vājināšanu, enerģētikas sektora ierobežošanu un finanšu plūsmu kontroli, lai mazinātu Krievijas spēju turpināt agresiju un finansēt karu pret Ukrainu.
Saeima arī izsaka pateicību Latvijas sabiedrībai, kas nenogurstoši sniegusi Ukrainai atbalstu ziedojot, kā arī organizējot un nogādājot visu veidu palīdzību ukraiņu tautai un karavīriem un turpina to darīt.
"Latvija stāv kopā ar Ukrainu un tās tautu un nepagurstot atbalstīs ukraiņu cīņu par neatkarību un savu zemi līdz pat uzvarai," uzsver Saeima.
Paziņojumu atbalstīja 82 Saeimas deputāti, bet "pret" balsoja deviņi opozīcijas partijas "Stabilitātei!" frakcijas deputāti.