Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) piektdien, 21. februārī, nāca klajā ar piedāvājumu valdības "restartam", kas tostarp paredz nomainīt trīs ministrus – satiksmes, izglītības un zinātnes, kā arī labklājības ministrus. Šo ministru aizstājēju vārdi gan vēl netiek nosaukti.
Patlaban satiksmes ministrs ir Kaspars Briškens (P), izglītības un zinātnes ministre – Anda Čakša (JV) un labklājības ministrs ir Uldis Augulis (ZZS).
Ministru prezidente atgādināja, ka iepriekšējās nedēļās viņa tikās ar visiem ministriem, lai pārrunātu paveikto un turpmāk veicamo. Šīs sarunas Siliņā radījušas pārliecību, ka nepieciešami jauni ministri, līderi, un tādi ir "Jaunajā vienotībā", Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) un "Progresīvajos". Tāpēc, balstoties uz koalīcijas partiju sadarbības līgumu, viņa informējusi šodien partnerus par Briškena, Čakšas un Auguļa atbrīvošanu no amatiem. Šis lēmums stāsies spēkā 48 stundu laikā.
Siliņa aicinājusi partnerus deleģēt kandidātus ministru amatiem un viņa cer, ka Saeima par nākamajiem ministriem varētu lemt nākamnedēļ gaidāmajā sēdē, 27. februārī.
Ministru nomaiņu premjerministre pamatoja ar faktu, ka nepieciešams svaigs skatījums, tostarp satiksmes jomā jāstrādā ar dzelzceļa jomu un jānodrošina "airBaltic" virzība uz biržu, labklājības jomā jāstrādā ar demogrāfijas politiku, bet izglītībā jāievieš nozares finansēšanas reforma. "Šajās jomās ir gana daudz izaicinājumu," pauda Siliņa.
Tāpat Siliņa norādīja, ka, nomainot ministrus, "mainās ķīmija, kā strādājam".
Siliņa arī sagatavojusi "valsts uzrāviena 4x4 prioritātes" 2025. gadam. Drošības jomā plānots strādāt pie finansējuma aizsardzībai celšanas līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī iecerēts iekārtot 500 patvertnes un rasts finansējums to skaita palielināšanai. Ģimenes atbalsta jomā iecerēts palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem un pilnveidot pabalstu sistēmu, veicinot pirmā un otrā bērna piedzimšanu.
Tāpat iecerēts izglītības jomā sākt "Programma skolā". Ekonomikas izaugsmes jomā paredzēts, ka darbu sāks Mākslīgā intelekta centrs, par 20% augs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistīto investīciju apjoms.
Šogad par 25% plānots mazināt birokrātiju. Siliņa apņēmusies izveidot komandu, kurā darbotos privātā un publiskā sektora pārstāvji.
Siliņa arī esot rosinājusi kolēģiem sarunu par iespēju veidot ministru biedru amatus, kas padziļināti strādātu ar tādiem jautājumiem kā "Rail Baltica", demogrāfija un birokrātijas mazināšana. Bet katrs ministrs pats varētu izvērtēt, vai tas būtu ministra biedra vai parlamentārā sekretāra amats.
Siliņa informēja, ka viņa piedāvājusi īpašā ministra amatu opozīcijas deputātam Andrim Kulbergam (AS) tieši darbam ar "Rail Baltica" jautājumiem, bet viņš atteicies. Premjerministre piebilda, ka opozīcijai vairs piedāvājumi netiks izteikti.
Siliņa preses konferencē uzsvēra, ka no ministriem viņa sagaida darbu pie Latvijas ekonomikas attīstības, ģimeņu politikas un birokrātijas mazināšanas.
"Ne visi valdības lēmumi nākamajos mēnešos būs viegli un populāri. Šobrīd esam brīdī, kad valdībai nepieciešamas atjaunots mandāts un skaidri definēti uzdevumi. Es to saucu par valdības darba uzrāvienu ar atjaunotu mandātu," pamatoja premjerministre.
Koalīcijas partneri pēc tikšanās ar Ministru prezidenti mediju pārstāvjiem nekomentēja Siliņas piedāvāto valdības "restarta" plānu, tomēr partijas "Progresīvie" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs žurnālistiem pauda pārliecību, ka šī koalīcija turpinās strādāt.
"Delfi" jau vēstīja, ka šā gada janvārī valdības vadītāja Siliņa sāka pārrunas ar visiem ministriem par viņu paveikto un iecerēto darbu. Janvāra beigās Ministru prezidente "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" sacīja, ka viņa vērtē ministru darbu un pēc tā, "iespējams, būs kādas izmaiņas valdībā".
"Ministriem ir jābūt atvērtiem palaist savā vietā kādu citu, kurš šo darbu var izdarīt labāk vai citādāk, ja sabiedrības un arī mans darba novērtējums viņiem nebūs pozitīvs," teica Siliņa.
Uz izmaiņu nepieciešamību koalīcijā portālam "Delfi" norādīja arī valdībā ietilpstošo partiju pārstāvji, tomēr gala vārds tiekot gaidīts no Ministru prezidentes. Koalīcijas pārstāvji atzīst, ka izmaņas ir nepieciešamas ne tikai atsevišķu ministru, bet arī valdības kopumā zemā reitinga dēļ.
Iepriekš jau izskanējis, ka amatu varētu zaudēt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kura nomaiņai savulaik asi iebilda "Progresīvie". Tomēr tagad politiskais spēks retoriku ir mīkstinājis un pieļauj ministra nomaiņu ar nosacījumu, ka tiek vērtēts visu ministru darbs. Šādu pieeju atbalstītu arī Zaļo un zemnieku savienība.
Partneru vidū neesot arī apmierinātības ar finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
