Ministrijas sāk publiskot darbinieku atalgojumus – likumu interpretē dažādi, vēsta LTV
Foto: Publicitātes foto/VNĪ

Ministrijas sākušas publiskot savu darbinieku atalgojumu, taču katrai ministrijai atšķiras izpratne, kuru darbinieku algas jāpublicē un kuru – nē. Kā izpētījusi "Panorāma", Ārlietu ministrija publicējusi 161 cilvēka atalgojumu, taču Iekšlietu ministrija – vien septiņu.

Ministrijām un pašvaldības iestādēm darbinieku atalgojums sākot no februāra būs jāpublicē ik mēnesi, taču tā arī pēc mēneša būs jādzēš, nomainot ar aktuālo algu sarakstu. Publiskotas tiks tikai to amatpersonu algas, kuri darbā pieņem lēmumus – nodaļu vadītāji, vietnieki, iepirkumu komisiju locekļi.

Vienlaikus ir arī ministrijas, kas līdz šīs nedēļas beigām atbildīgo darbinieku algu nebija publiskojušas – tās bija Finanšu un Satiksmes ministrija.

Tās, kas to ir izdarījušas, likumu interpretējušas dažādi. Ārlietu ministrija publicējusi 161 lēmumu pieņēmēja atalgojumu, Aizsardzības ministrija – 88, tam seko Labklājības ministrija ar 64 cilvēkiem, Tieslietu ministrija – 48.

Veselības ministrijā publicētas 40 personu algas, Kultūras ministrijā – 18, Zemkopības ministrijā – 13, Izglītības un zinātnes ministrijā – 11, tikpat arī Ekonomikas ministrijā.

Klimata un enerģētikas ministrijā algas publicētas deviņiem cilvēkiem, tikpat arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, bet Iekšlietu ministrijā – septiņu cilvēku saņemto atlīdzību.

Vienlaikus plānots pie šī regulējuma vēl piestrādāt, lai varētu pārliecināties par atalgojuma atbilstību un attīstību ilgtermiņā, LTV pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV). Tam gan nepiekrīt Valsts kancelejā, skaidrojot, ka mēnesis ir kompromiss, lai ievērotu līdzsvaru gan starp informācijas atklātību, gan arī amatpersonu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Savukārt atbildīgās komisijas vadītājs Oļegs Burovs uzskata, ka jaunpieņemtie noteikumi nebija nepieciešami, jo pastāv VID amatpersonu deklarāciju sistēmu un tā iegūt nepieciešamo informāciju.

Kā atgādina LTV, savulaik jau bija noteikts, ka valsts un pašvaldību darbinieku algām jābūt publiskām, taču pēc šī noteikuma apstrīdēšanas Satversmes tiesā, norādot par privātās dzīves neaizskaramības principa pārkāpšanu, tiesa to atcēla. Jāpiezīmē, ka tiesa konstatēja pārkāpumus likumdošanas procedūrā, nevis noraidīja algu atklātības principu kā tādu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!