Pēdējo desmit gadu laikā divkāršojies to studentu skaits, kas Latvijā izvēlas iegūt augstāko izglītību, taču no tiem par absolventiem kļūst vien retais. Savukārt, kas notiek ar šiem studentiem pēc to izslēgšanas no augstskolas, neviens nezina, svētdien ziņo "Nekā personīga".
Raidījums atgādina, ka šogad ēdienu piegādes kurjeriem ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārā dienesta sistēmā. Pārbaudot teju 2000 iesniegumu, atklājies, ka 43 kurjeriem nav tiesību uzturēties Latvijā. No tiem sodīts gan ir tikai viens, jo pārējie nav atrasti.
Kā min Valsts robežsardzes pārstāvis Gatis Ruža, iespējams, viņi ir norādījuši nepatiesu informāciju par savu atrašanās vietu vai arī viņu šeit nemaz nav.
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka vairums no kurjeriem, kas reģistrējušies PVD, uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvuši, lai mācītos Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā jeb ISMA.
Augstskolā iepriekšējā mācību gadā no 1727 studentiem 1420 bija citas valsts pilsoņi. Raidījums izpētījis, ka vidēji augstskolā gadā mācās 1500 trešo valstu studenti, bet to absolvē vien 200. ISMA rektors Deniss Djakons raidījuma datus apstrīd, bet citus nenosauc. Tāpat arī nav zināms, cik studentu pēdējos gados ir atskaitītiun kāda ir augstskolas sadarbība ar robežsardzi un Personības un migrācijas lietu pārvaldi.
Likums saka, ka skolai jāziņo Robežsardzei un PMLP, ja students tiek atskaitīts vai nerādās universitātē vismaz divas nedēļas. Tad PMLP lemj, vai jāatņem uzturēšanās atļauja, savukārt Robežsardzei persona jāatrod. Pēdējos gados dienesti to dara naski – 2023. gadā anulētas 1162 atļaujas, pērn – 1939.
Tomēr ir arī gadījumi, kad šos cilvēkus nevar atrast, jo cilvēks neuzturas norādītajā adresē. Cik daudz tādu gadījumu ir, robežsardze nevar pateikt, jo to neuzskaita.
Nekā personīga apkopotie dati par studentu plūsmu kopš 2022. gada liecina, ka vidēji Latvijā gadā studē aptuveni 10 500 tūkstoši ārvalstnieku, taču studijas beidz vien 1400. Izglītības ministrijā skaidro, ka ne visi studijas pamet – ir tādi, kas maina programmu vai skolu. Taču cik tādu ir, ministrija pateikt nevar, jo to neuzskaita.
Ārlietu ministrija raidījumam atklāj, ka no ārvalstu studentu puses joprojām tiek konstatēti vīzu pieteikumos iesniegto dokumentu viltojumi, vai arī nepietiekošs iepriekšējās izglītības vai angļu valodas zināšanu līmenis, lai iekļautos mācību procesā Latvijā.
Latvijā ir reģistrētas 79 augstākās izglītības iestādes. Visvairāk trešo valstu studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē – tur šogad reģistrēti 2732 ārvalstnieki. Tai seko ISMA, bet trešajā vietā ir "Turība" ar 1000 ārzemniekiem. Ceturtā lielākā ir Ekonomikas un kultūras augstskola, kur mācību gada sākumā bija 570 trešo valstu studenti. Šajās skolās mācās gandrīz 70% no visiem iebraucējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
