"Mēs nepārprotami nosodām Krievijas īstenotu nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā," teikts Latvijas, Lietuvas, Somijas un Ukrainas prezidentu un Dānijas, Igaunijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas premjerministru paziņojumā 24. februārī Kijivā.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča birojā portālu "Delfi" informēja, ka paziņojumā uzsvērts – kara iznākumam būs būtiska un ilgstoša ietekme uz Eiropas un transatlantisko drošību.
Paziņojuma autori atkārtoti apliecina savu nemainīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
"Mūsu galvenā prioritāte ir stiprināt Ukrainu. Mēs turpināsim stiprināt mūsu atbalstu. Lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, Ukrainai un Eiropai jābūt iesaistītām jebkurās turpmākajās sarunās. Ukrainai ir jāsaņem stingras drošības garantijas. Un Eiropai ir jādemonstrē sava līderība. Mēs sadarbojamies ar visiem NATO sabiedrotajiem un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai panāktu mieru caur spēku," pausts paziņojumā.
Tāpat tajā norādīts, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir starp vadošajiem Ukrainas atbalstītājiem. Līdz šim Ziemeļvalstu un Baltijas valstu militārais, finansiālais un humānais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 26 miljardus eiro.
"Mēs apņemamies palielināt atbalstu Ukrainai, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju. Mēs apņemamies vairāk ieguldīt Ukrainas aizsardzības industrijā. Tāpat mēs apņemamies nodrošināt aprīkojumu un apmācību brigādes lieluma vienībai ar iespēju celt tās kapacitāti. Vienlaikus mēs aicinām sabiedrotos un partnerus sniegt Ukrainai vēl lielāku militāro atbalstu," pauž valstu vadītāji.
Tāpat paziņojumā pausta apņemšanās turpināt izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankcijām un pasākumiem pret "ēnu floti", lai ierobežotu Krieviju un tās kara mašīnu. "Mēs uzsveram, ka taisnīgs un ilgtspējīgs miers nebūs iespējams, nenodrošinot atbildību par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem," tā pausts paziņojumā.
Tāpat valstu vadītāji uzsver savu nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai ES. "Mēs atzinīgi vērtējam ievērojamo apņemšanos un reformu progresu, ko Ukraina ir demonstrējusi Krievijas pilna mēroga militārās agresijas apstākļos. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainas ceļu uz dalību ES, tostarp atverot pēc iespējas vairāk sarunu sadaļu kopas, un, cerams, visus 2025. gadā," teikts paziņojumā.
"Kopā mēs arī turpinām atbalstīt Ukrainu tās neatgriezeniskajā ceļā uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju, tostarp dalību NATO," uzsver valstu vadītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
