Mieriņa: lielvaras Ukrainā pārdala ietekmes sfēras; turpmāk mums viss jādara pašiem  (3)

Pirmdien Saeima sanāca uz ārkārtas sēdi, pieminot trīs gadus, kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā.

Mieriņa norādīja, ka pirms trim gadiem visa pasaule kļuva par lieciniekiem tam, kā Ukrainas valsts robežas šķērso okupantu armija, kā "tā ārda, galina, plosa, laupa un varo". Viņa piebilda, ka gandrīz neiespējami šķiet, ka pēc 77 miera gadiem Eiropā mūs atkal pārsteidza kara šausmas.

Meriņa sacīja, ka karš turpina plosīt Ukrainu un pēc ANO un Ukrainas valsts apkopotajiem datiem, aizstāvot savu valsti, demokrātiju un mieru Eiropā, dzīvību zaudējuši vairāk kā 45 000 ukraiņu karavīru. Tāpat Latvija zaudējusi divus svaus brīvprātīgos kareivjus – Vitāliju Smirnovu un Edgaru Platonovu.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mēs vairs nedzīvosim tādā pasaulē kā līdz šim. "Lielvaras šobrīd mēģina pārdalīt savas ietekmes sfēras Ukrainā, un tas neizbēgami ietekmē arī drošību un mieru Eiropā. Mēs vēlamies mieru, bet līdz šim tam neesam pienācīgi sagatavojušies. Tāpēc jaunā realitāte paģērē, ka turpmāk viss jādara pašiem. Tas nozīmē, ka par savu drošību maksāsim vairāk un savs ieguldījums būs jāsniedz ikkatram," uzsvēra Mieriņa.

Viņa aicināja atminēties, kāpēc tika dibināta Eiropas Savienība (ES) – lai ar ekonomisko saišu palīdzību liktu pamatus vienotai Eiropas kopienai, veicinātu attīstību, mieru un, pats galvenais, novērstu jaunus bruņotus un militārus konfliktus Eiropā.

"Ir īstais brīdis atgriezties pie šiem mērķiem. Ar imperiālistiskām idejām apsēsta diktatora dēļ starptautiskā spriedze pieaugusi tik tālu, ka tiek grauta ticība gadu desmitiem ilgi koptai starptautisko tiesību sistēmai," pauda Mieriņa.

Viņas vērtējumā, Eiropa ir gana spēcīga, lai atbalstītu Ukrainu arī tad, ja citi negribēs to darīt. Šobrīd vairāk nekā iepriekš Ukrainai ir nepieciešami finanšu līdzekļi un ieroči, lai būtu maksimāli labākās pozīcijās miera sarunās iepretim agresoram.

Mieriņa pauda pārliecību, ka Eiropas uzsāktā sankciju politika pret agresoru jāturpina un jāstiprina, piemēram, agresora finanšu resursiem Eiropas bankās nav jābūt iesaldētiem, bet gan konfiscētiem, lai tos varētu izmantot pati Ukraina.

Viņa arī pauda, ka Ukrainas neatkarība nedrīkst kļūt par tirgošanās elementu lielvaru rokās, savukārt Latvija turpinās būt stabils un uzticams partneris Ukrainai.

"Mūsu atbalsts Ukrainas tālākai integrācijai ES un NATO turpinās būt konsekvents. Ukraina var rēķināties ar mūsu politisko un diplomātisko atbalstu. Latvijas ilgtermiņa interesēs ir Ukrainas pievienošanās NATO, tas tikai stiprinās drošību mūsu reģionā. Nav nekādu šaubu, ka Ukraina ir pelnījusi būt daļa no šīs alianses, to apliecinot praktiski ar savām kaujas spējām pret agresoru," uzsvēra Mieriņa.

Uzrunā Mieriņa arī pateicās Latvijas iedzīvotājiem par cilvēcīgo nesavtīgumu un apziņu, ka pat vismazākā palīdzība sniedz cerību.