Nacionālie bruņotie spēki (NBS) patlaban veic padziļinātu militāro izvērtējumu par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu.
NBS komandieris Kaspars Pudāns pirmdien žurnālistiem teica, ka no viņa tiek sagaidīts militārais padoms, pie kura NBS strādā.
Aprēķins tiek veikts par to, kādi papildu resursi un infrastruktūra būtu nepieciešami, ja Latvija nolemtu sevi aizsargāt ar kājnieku mīnām. Tāpat izvērtējums tiek veikts par taktisko un operacionālo pienesumu.
"Mūsu militārais padoms iekļaus arī dažus aspektus no starptautiskajām vienībām un viņu potenciālajiem ierobežojumiem. Bet lēmums katrā ziņā būs politisks – uz reģionālas diskusijas pamata," uzsvēra Pudāns.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) papildināja, ka patlaban tiek izvērtēti visi potenciālie instrumenti, lai stiprinātu NBS spējas. Vienlaikus viņš atgādināja, ka NBS rīcībā jau patlaban ir cita veida prettanku un kājnieku mīnas, kuru iegāde turpināsies, īstenojot Baltijas aizsardzības līnijas veidošanu.
"Ja runā par izstāšanos no Otavas konvencijas, par šīm nevadāmajām kājnieku mīnām, tad šeit ir svarīga reģionālā pieeja. Konsultācijas notiek gan ar reģionālajiem partneriem, gan citiem sabiedrotajiem. Turpinās padziļināts militārais izvērtējums un konsultācijas ar sabiedrotajiem, tostarp tiem spēkiem, kas izvietoti Latvijā," uzsvēra ministrs.
Kā vēstīts, premjere Evika Siliņa (JV) pagājušajā otrdienā pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja, ka Latvija viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, bet tā vietā vērtēs pārējo reģiona valstu nostāju.
Tāpat vēstīts, ka, balstoties uz armijas rekomendācijām, Lietuvas Aizsardzības ministrija ir ierosinājusi sākt valsts izstāšanos no Otavas konvencijas. Ministrija arī aicināja sākt par to konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras reģiona valstīm.
Pagājušā gada nogalē arī Somijas varasiestādes paziņoja, ka Somija apsver atkal iekļaut savā aizsardzības arsenālā kājnieku mīnas, ko pašlaik aizliedz starptautiska konvencija.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999. gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004. gadā.
Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
