Arhitekts pārmet VNĪ nesaskaņota Daugavas gātes un Rīgas pils priekšpils laukuma uzlabošanas projekta īstenošanu  (1)

Viņš skaidroja, ka desmit gadus ir strādāts, lai izveidotu Rīgas pils atjaunošanas projektu, taču VNĪ izveidots alternatīvs Daugavas gātes atjaunošanas projekts, kas pēc būtības nav saskaņots ne ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, ne ar Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi.

Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informē, ka Daugavas gātē veiktais projekts ir saskaņots Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē - ar to paredzēts novērst ūdens infiltrāciju Rīgas pils mūros, kas no pieminekļu aizsardzības viedokļa ir neatliekami risināms jautājums.

Liepiņš sacīja, ka VNĪ sākto alternatīvā projekta īstenošanu nevar dēvēt par kultūras pieminekļa restaurēšanu, un pēc šī alternatīvā projekta realizācijas vairs nebūs iespējams realizēt iecerēto Daugavas gātes pagrabstāva atsegumu, kas ir neatņemama Rīgas pils Kastelas restaurācijas sastāvdaļa.

Liepiņš skaidroja, ka patlaban, pēc VNĪ projekta, sāktā ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana padarīs atseguma izveidi neiespējamu, jo ūdensvads un kanalizācijas caurules ieplānotas tieši tur, kur bija paredzēts atsegums.

Liepiņš informēja, ka Daugavas gātes rekonstrukcijas projekts ir daļa no kopējā Rīgas pils Konventa atjaunošanas procesa, un šo ielas atjaunošanas projektu "Sudraba arhitektūra" izstrādāja kopā ar ainavu arhitektūras biroju "Landshape" 2020.-2021. gadā. Projekts tika saskaņots 2022. gadā. Projekts pēc detalizētām diskusijām tika akceptēts arī Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē un Rīgas pils Attīstības padomē.

Konceptuāls lēmums par norakuma izveidi Daugavas gātē kā nozīmīgu Rīgas pils atjaunošanas projekta daļu tika pieņemts 2015. gadā, saskaņojot kopējo Rīgas pils Kastelas (Konventa) pārbūves projektu, pēc kura tika atjaunota un 2023. gadā nodota ekspluatācijā daļa no Kastelas kompleksa.

Liepiņš informēja, ka atseguma nepieciešamību noteica vairāki faktori, piemēram, Rīgas pils dienvidu pagraba siena ilgstoši atradusies mitruma ietekmē, ko radīja nesakārtotā lietus ūdens kanalizācijas sistēma. Sienas atsegšana faktiski būtu vienīgais veids, kā šo 3,3 metru biezo sienu izžāvēt.

Tāpat arhitekts norādīja, ka bijušā pirmā stāva atsegšana ļautu apskatīt no ārpuses pils pagraba sienu ar piecām šaujamlūkām un divām vēlāk izveidotām durvju ailām. Tas arī piešķirtu pilij vēsturiski atbilstošāku varenu tēlu un proporciju, jo 19. un 20.gadsimtā ielas paaugstināšanas rezultātā fasādes apakšējā daļa ir "iegrimusi" zemē.

Atbilstoši arhitektu iecerei pils dienvidu pagrabā pa divām esošām durvju ailām un piecām šaujamlūkām atkal nonāktu dienasgaisma, bet atseguma rezultātā uz pils un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja galveno ieeju ceļš vestu pāri tiltam, tādējādi atdalot pili no ielas un telpiski iezīmējot situāciju, kad daudzus gadsimtus pili no Rīgas pilsētas šķīra pilsgrāvis - ūdens tilpe, norādīja Liepiņš.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka izstrādātais Daugavas gātes projekts ir viens no pieciem objektiem Kultūras ministrijas īstenotajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā fondu programmā, kas paredzēta unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai, lai veicinātu tā piekļūstamību un attīstītu kultūras pakalpojumus. Šim projektam "Sudraba arhitektūra" tika izstrādāta arī tāme un būvdarbu apjomi, pēc kuras tika piesaistīti ERAF līdzekļi.

Liepiņš skaidroja, ka VNĪ alternatīvais projekts paredz veidot lietus kanalizācijas sistēmu zem ielas līmeņa tieši šī vēsturiski nozīmīgā atvēruma vietā viscaur gar Rīgas pils fasādi, un tas nevar tikt uzskatīts par kultūras mantojuma atjaunošanu, bet gan par mantojuma degradāciju, līdz ar to, iespējams, ir maldināts arī ERAF.

Alternatīvais projekts virzīts kā inženiertīklu projekts ielu sarkanajās līnijās, līdz ar to tas formāli nebija jāskaņo ne Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļai, ne Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei, ne Rīgas pils padomei, viņš norādīja.

Liepiņa ieskatā Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei būtu jāaptur alternatīvā projekta virzību kā potenciāli vidi degradējošu risinājumu. Tāpat būtu nepieciešams izdiskutēt un vienoties par Daugavas gātes turpmāko attīstību un iepriekš akceptētā ielās pārbūves risinājuma ar atvērumu gar Rīgas pils pamatiem izbūves perspektīvu, tostarp kontekstā ar Rīgas pils Kastelas (Konventa) tālākās atjaunošanas - trešās kārtas restaurācijas darbiem.

Rīgas pils Kastelas atjaunošana tiek veikta pēc pilnsabiedrības "Rīgas pils Kastelas projekts" izstrādātā būvprojekta, kura autors ir arhitekts Liepiņš.

Jau ziņots, ka VNĪ turpina Rīgas pils Kastelas apkārtējās vides uzlabošanu un sākusi Daugavas gātes un priekšpils laukuma uzlabošanas darbus.

Projekta laikā pārbūvēs lietus kanalizācijas tīklus, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklus, lai novērstu ūdens ietekmi uz pils mūriem, savukārt Kastelas dienvidu fasādē paredzēts uzstādīt apgaismojumu un informācijas stendu.

Projektu plānots īstenot līdz 2025. gada vasaras beigām. Finansējumu kopumā 1,69 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli piesaistījusi Kultūras ministrija no ERAF "Daugavas gātes un priekšpils laukuma lietus kanalizācijas tīklu un ūdens kanalizācijas tīklu pārbūve, fasādes apgaismojuma un informācijas stenda izbūve" projekta un valsts budžeta līdzekļiem. Darbus īstenos SIA "Hagberg".

Projekta laikā tiks uzlabots ēkas pagrabstāvu telpu klimats, novadot lietus ūdeņus zemes līmenī līdz izbūvējamajām infiltrācijas kasetēm zaļajās zonās, nomainīti sadzīves kanalizācijas cauruļvadi un veikta pagalma sakārtošana. Arheoloģisko darbu uzraudzību veiks Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi.

Projektā paredzēts izbūvēt Rīgas pils Daugavas gātes fasādes apgaismojumu, kā arī uzstādīt digitālo informācijas stendu. Pagājušā gada nogalē tika īstenoti sadzīves kanalizācijas remontdarbi Rīgas pils Kastelas pagalmā.

Daugavas gātes pārbūves projekta īstenošana sākās 2022. gadā, izsludinot iepirkumu par pārbūves būvdarbu īstenošanu, taču iepirkuma procedūra tika pārtraukta, jo iesniegtie piedāvājumi pārsniedza projektā paredzēto finansējumu. 2024. gadā VNĪ pieņēma lēmumu par alternatīvu risinājumu pils mūru aizsardzībai no lietus ūdens ietekmes - rodot risinājumus, tos novadot ēkas tuvumā esošajos zaļajās zonās.

VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.