Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atgriezīsies Saeimā, kur vēlas ieņemt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājas amatu, žurnālistiem pavēstīja politiķe.
"No ceturtdienas es pieņemu Saeimas deputāta mandātu, un frakcijas vadītājs mani ir uzaicinājis vadīt Budžeta un finanšu komisiju," sacīja Čakša.
Kā galvenos uzdevumus Saeimas komisijas vadītājas amatā viņa izcēla efektīvu līdzekļu izmantošanu un turpmāko darbu pie jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programmā skolā" ieviešanas "no finanšu piesaistes aspekta".
"Meklēšu visas tās vietas, kur varam mazināt birokrātiju, [..] garus procesus un neefektīvu resursu izmantošanu," sacīja politiķe.
"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja, ka Čakša Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vadīja no 2022. gada novembra līdz decembra vidum.
Čakšai atgriežoties Saeimā, tā saukto "mīksto mandātu" parlamentā zaudēs līdzšinējais komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).
Jurēvics norādīja, ka, ņemot vērā Čakšas pieredzi ministres amatā, kā arī to, ka viņa iepriekš šo komisiju ir vadījusi, viņa varētu ļoti labi tikt galā ar šādiem darba pienākumiem. Jurēvics arī pauda cerību, ka Čakša komisijas priekšsēdētājas amatā varētu tikt apstiprināta pēc iespējas ātrāk, piemēram, šajā nedēļā.
Vienlaikus Jurēvics izteica pateicību par paveikto līdzšinējam komisijas vadītājam Reiram, kura vadībā izskatīti un pieņemti vairāki valsts budžeti.
Čakša ir viena no trim ministriem, kuru nomaiņa iecerēta valdības "restarta" procesā.
Viņa ministra amatu ieņems līdz 26. februārim. Līdz jauna izglītības un zinātnes ministra apstiprināšanai amata pienākumus pildīs finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
JV vadība pirmdien izglītības un zinātnes ministra amatam izvirzīja līdzšinējo Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (JV). Vienlaikus koalīcijas partneri pagaidām nesola atbalstu viņam.
Čakša izglītības un zinātnes ministres amatu ieņēma divreiz, tai skaitā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada augustam.
Esot ministres amatā, politiķe vairākkārt nonāca domstarpībās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas prasīja Čakšas demisiju un vāca parakstus par neuzticības izteikšanu. Pati Čakša toreiz neplānoja atkāpties no amata, jo nesaskatīja tam pamatu.
2018. gada rudenī Čakšu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēja 13. Saeimā. Ņemot vērā, ka ZZS pēc 13. Saeimas vēlēšanām nonāca opozīcijā, 2019. gada augustā Čakša izstājās no Latvijas Zaļās partijas (LZP), sākotnēji solot turpināt darbu ZZS frakcijā. Taču pāris dienas vēlāk viņa paziņoja par pievienošanos partijai "Vienotība". 2022. gada rudenī viņa no "Jaunās vienotības" saraksta tika ievēlēta 14. Saeimā un izvirzīta izglītības un zinātnes ministres amatam.
2016. gada jūnijā Čakša tika apstiprināta veselības ministres amatā, uz kuru viņu virzīja ZZS pēc tam, kad, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), no amata atkāpās veselības ministrs Guntis Belevičs (ZZS).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
