Kur palika 19 miljoni eiro kredītņēmēju atbalstam? Satversmes tiesa vētī pretrunīgo likumu  (11)

ST februāra vidū sāka skatīt lietu par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieviešanu un kredīta procentu kompensāciju. Sākotnēji tiesā tikai ierosinātas divas lietas. Vienu lietu ST ierosināja pēc divu fizisko personu pieteikuma, kuri uzskata, ka kredīta procentu kompensācija aizņēmējiem, kuru mājokļa kredīta atlikums nav lielāks par 250 000 eiro, pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, kas ietverts Satversmes 91. panta pirmajā teikumā.

Savukārt otra lieta ierosināta pēc "SEB bankas" pieteikuma, kas uzskata, ka pienākums maksāt hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un aprēķināt ar to saistīto kredītu procentu kompensāciju nesamērīgi ierobežo bankai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos noteiktās tiesības uz īpašumu. Tāpat šīs normas pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Lai abas lietas vispusīgi un ātri iztiesātu, ST lēma tās apvienot vienā.

"SEB bankas" advokāts Matīss Šķiņķis ST sēdē šo lietu raksturoja kā nozīmīgu visai banku nozarei. Pēc viņa teiktā, lietā nav strīda par to, ka ir tikušas ierobežotas "SEB bankas" īpašuma tiesības un konstatējams tiesiskās paļāvības pincipa ierobežojums – šis pamattiesību ierobežojums noticis. Apstrīdētais regulējums arī nav uzskatāms par nodevu.

Nozīmīgs aspekts, kas tika apspriests lietas izskatīšanā ST, gan saistīts ar iekasētās naudas izlietojumu. Šķiņķis atklāja, ka valsts budžetā "paturēti 25% no iekasētās nodevas (līdzekļiem) jeb aptuveni 19 miljoni eiro".