Pēc traģēdijas mājdzemdībās ar tiesas spriedumu slēgtā draudze turpina pastāvēt, raksta žurnāls

Žurnāls atgādina, ka šīs noslēgtās kopienas darbība ar tiesas lēmumu tika izbeigta pēc tam, kad ar šādu prasību 2020. gadā tiesā vērsās toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Valsts drošības dienests (VDD) saistībā ar traģiskajām mājdzemdībām bija padziļināti izvērtējis draudzes darbību un konstatējis dažādus pārkāpumus — aicinājumus neievērot likumus, organizācijas locekļu pamatbrīvību un cilvēktiesību ierobežošanu, tajā skaitā veselības un dzīvības apdraudēšanu. VDD secināja, ka organizācijas darbība ir pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem, draudzes sludinātās mācības iespaidā tika veidota izolēta kopiena, kas neievēro normatīvos aktus, atgādina žurnāls.

2023. gada 20. janvārī Vidzemes apgabaltiesa pieņēma lēmumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu. Draudze to pārsūdzēja kasācijas instancē, taču Augstākā tiesa lēmumu atstāja spēkā, un 2023. gada aprīlī draudzes darbība tika oficiāli izbeigta. Tiesas spriedumā minēts, ka tobrīd draudzē darbojās aptuveni 95 cilvēki, raksta "Ir".

Apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka draudzē uzspiests pārdot īpašumus un atbrīvoties no dažādām personīgām mantām. Aizliegts apmeklēt ārstus, stāties grūtniecības uzskaitē, strādāt un mācīties. Arī kontaktēties ar ģimenes locekļiem, kas izslēgti no draudzes.

Kā raksta žurnāls, kriminālprocesā, kas tika sākts pēc sievietes un jaundzimušā nāves, vairāki bijušie draudzes locekļi liecināja, ka šādas kardinālas izmaiņas draudzes darbībā sākušās ap 2015. gadu, kad vienam no draudzes locekļiem – Jānim Dāvidam – it kā "parādījusies Gara (pravieša) dāvana", viņš sācis kontrolēt un noteikt draudzes locekļu personīgo dzīvi. Tieši Jāņa Dāvida kā garīgā līdera laikā draudzē pilnībā aizliegts izmantot medicīnisko palīdzību, iedvešot pārliecību, ka tas liecina par ticības trūkumu.

Draudzes bijusī locekle Anna (vārds mainīts – red.), kura joprojām uztur kontaktus ar atsevišķiem draudzes locekļiem, žurnālam stāstījusi, ka kopiena joprojām pastāv, un tās garīgais līderis joprojām ir Dāvids. Kopienas cilvēki dzīvo vairākās vietās Latvijā: Svētē, Kalnciemā, Alūksnes pusē, Dzelzavā, Lēdmanē, Usmā.

Žurnāls raksta, ka pēc draudzes oficiālas darbības izbeigšanas Dāvids 2023. gada aprīlī atkal kļuvis par uzņēmuma "Svētes maize" īpašnieku. Līdz 2019. gada februārim uzņēmums uz pusēm piederēja viņam un Simsonam, bet tad par īpašnieku kļuva Roberts Neimanis. Maizes ceptuve un nelielais veikaliņš atrodas netālu no Jelgavas, Svētē.

Anna stāsta, ka pēc jaunās sievietes un viņas bērna nāves, tuvinieki un visa kopiena ļoti pārdzīvojuši notikušo. "Cik man zināms, tagad sievietēm ļauj stāties grūtniecības uzskaitē," žurnālam "Ir" teikusi Anna. Arī paša Dāvida sieva Solvita pēc traģēdijas pati esot dzemdējusi slimnīcā, lai rādītu piemēru citām sievietēm kopienā.

Jānis Dāvids sarunai par to, vai pēc traģēdijas kopienas locekļu attieksme pret ārstniecību mainījusies, ar žurnālu "Ir" nav piekritis. "Nekādu komentāru," viņa teikto citē "Ir", raksot, ka pēc tam Dāvids telefonsarunu pārtraucis.

Laikā, kad traģiskais notikums satricināja draudzes dzīvi, kopienas vadītāji par nevajadzīgu uzskatījuši arī augstāko izglītību un vidusskolu. Tagad vairāki draudzes locekļi mācoties profesionālās izglītības iestādēs, augstskolās. "Tomēr joprojām daudzi cilvēki spēka gados nav atgriezušies darba vidē. Ir ļoti maz tādu, kuriem akceptēts, ka viņi var doties uz darbu ārpus kopienas," žurnālam stāstījusi Anna. Kopienas locekļi pamatā dzīvo, uztur sevi ar mājražošanu — cep dažādus konditorejas labumus, nodarbojas ar galdniecību.

To, vai kopienā jaunās meitenes joprojām tiek apprecinātas ar kopienas vadoņu izvēlētiem partneriem, Anna žurnālam nav zinājusi teikt. Tā tas bijis laikā, kad notikusi iepriekšminētā traģēdija.

"Draudzes darbība turpinās, bet vēl klusāk, nostāk no pārējās pasaules, nekā bija pirms traģēdijas. Nav tik skaļu apgalvojumu un norādījumu no līderiem, bet ir, tikai klusāk. Kopiena ir kļuvusi piesardzīgāka," žurnālam "Ir" stāstījusi Anna.

Viņa atzinusi, ka tiesībsargājošām iestādēm no malas ir grūti konstatēt, vai šādā noslēgtā kopienā likumu pārkāpumi joprojām notiek, ja neviens no iekšpuses par to nerunā. Arī "sociālajiem dienestiem nebūs, pie kā piekasīties, bērniem tiek nodrošināts ļoti labi viss, viņi ir labi ģērbušies, labi paēdināti, par bērniem tiešām rūpējas", raksta žurnāls.

No VDD atbildēm žurnālam "Ir" saprotams, ka pēdējo reizi draudzes darbība pārbaudīta 2022. gadā, apsekoti ar draudzi saistītie īpašumi, bet jaunus pārkāpumus tolaik nekonstatēja. Pēc organizācijas slēgšanas nav pārbaudīts, vai draudzes darbība un likumpārkāpumi faktiski neturpinās.

Jau rakstīts, ka šā gada februārī Zemgales rajona tiesa pabeidza iztiesāt tā dēvēto mājdzemdību krimināllietu, kurā apsūdzēti trīs "Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes" dalībnieki, kuri veica neatļautu ārstniecību, kā dēļ dzemdībās nomira zīdainis un viņa mamma.

Tiesa nosprieda apsūdzētos atzīt par vainīgiem noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un sodīt ar divus gadus un 10 mēnešus, kā arī divus gadus un septiņus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Visiem apsūdzētajiem piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – atstāts spēkā līdz spriedums stāsies spēkā.

Nosakot sodu, tiesa izvērtēja procesa dalībnieku viedokļus par nosakāmo sodu apsūdzētajiem un noteica sodu, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, katra apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apsūdzētie vienojās organizēt, vadīt un sniegt palīdzību dzemdību laikā, zinot, ka viņiem nav nepieciešamās medicīniskās izglītības, dzemdībām paredzētā aprīkojuma, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību un veiktu pacientes aprūpi. Dzemdību laikā jaunajai sievietei sākās komplikācijas, kuru laikā nomira zīdainis un viņa pati.

Žurnāls "Ir" ceturtdien raksta, ka apsūdzēto advokāti apstiprina, ka spriedumu pārsūdzēs, jo tiesas lemtajam nepiekrīt.