Kremlis izmantos jebkuru iespēju, lai destabilizētu Latviju, mobilizētu vietējos krievvalodīgos iedzīvotājus un diskreditētu valsts tēlu starptautiski, uzsvērts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") pētījumā par Krievijas informācijas ietekmes operācijām Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Pētījumā akcentēts, ka kopš Krimas aneksijas 2014. gadā, Latvijas valdība veikusi vairākus pasākumus, lai samazinātu Krievijas ietekmes potenciālu. Tāpat būtisku ietekmi ir atstājusi enerģētikas un tranzīta sektoru dažādošana, lai mazinātu ekonomisko atkarību no Krievijas. Ir arī ierobežota Kremļa informācijas plūsma, aizliedzot Krievijas propagandas kanālus televīzijā un tiešsaistes platformās.
"Stratcom" uzsver, ka ne tikai Latvija, bet arī citas Baltijas valstis ir bijušas Krievijas informācijas ietekmes kampaņu priekšplānā kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Pastāvīgi centieni diskreditēt Latviju starptautiskā mērogā, manipulēt ar vēsturi un iegūt ietekmi uzņēmējdarbībā, ekonomikā, masu medijos un politikā bija novērojami jau desmit gadus pirms Vladimira Putina nākšanas pie varas 2000. gadā.
Pētījumā norādīts, ka kopš Putina nonākšanas pie varas Krievijas centieni ir kļuvuši redzamāki. Divas noturīgas propagandas līnijas ir, ka Latvija kā valsts ir izgāzusies un ka tās politika ir vērsta uz vietējo etnisko krievu diskrimināciju un vajāšanu.
Krievijas informācijas ietekmes operācijas vienlaikus ir gan pastāvīgas, uzturot nemitīgu "bungu rīboņu" nacionālā un starptautiskā līmenī, gan arī oportunistiskas, izmantojot krīzes un nestabilitātes brīžus, lai pastiprinātu aktivitāti, norāda eskperti.
"Stratcom" skaidro, ka "neizdevušās valsts" naratīvs bija īpaši izteikts Saeimas vēlēšanu laikā 2022. gadā, ko pastiprināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Saskaņā ar šo naratīvu, "neizdevusies valsts" tiek definēta pēc diviem kritērijiem: valdība vairs nespēj nodrošināt kontroli pār valsti un tās iedzīvotājiem, kā arī nespēj aizstāvēt valsts robežas.
Pētījumā atzīmēts, ka šī naratīva pamatā bieži tiek attēloti Latvijas politiķu savtīgi un neapdomīgi lēmumi, kas seko Rietumu politiskajai līnijai un attālina Latviju no Krievijas, tādējādi kaitējot valsts ekonomikai, atbalstot sankcijas. Ekonomiskās sekas, kas Eiropā radušās Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir tikušas izmantotas gan populistu, gan citu Latvijas politiķu vidū, lai vājinātu valdības proeiropeisko kursu, norāda eksperti.
Ideja, ka Latvija nevar pastāvēt un attīstīties bez Krievijas, tiek konsekventi propagandēta no Kremļa puses jau kopš 1991. gada, uzvērts pētījumā.
Līdzīgs vērtējums attiecas arī uz it kā notiekošo vietējo etnisko krievu diskrimināciju un vajāšanu. Pētījumā norādīts, ka, lai gan šis naratīvs ir bijis klātesošs kopš 1991. gada, tas ir ieguvis jaunu nozīmi Latvijas valdības īstenoto pasākumu kontekstā, ņemot vērā Krievijas karu pret Ukrainu.
"Stratcom" secina, ka Latvijas valdības centieni ierobežot Kremļa sponsorēto propagandu un dezinformāciju, palielināt latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā un valsts finansētajā izglītībā, kā arī mazināt padomju represīvā režīma glorifikāciju, ir tikuši izmantoti, lai uzturētu Kremļa veidoto naratīvu par "krievu vajāšanu" un "nacisma atdzimšanu".
"Šie naratīvi ir saglabājušies trīs gadu desmitus, un pašreizējos apstākļos tie sasaucas arī ar Krievijas apsūdzībām Ukrainai par nacismu, radot ērtu, bet mākslīgu asociāciju, ka tie, kas atbalsta Ukrainas "nacistisko režīmu", paši atklāj savas "īstās nacistu krāsas"," uzsvērts pētījumā.
"Stratcom" ceturtdien rīkoja pasākumu, kurā iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumiem, kas attiecas uz Krievijas informācijas manipulēšanas taktikām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
