Mēs varam uzticēties ASV, bet Eiropai jādomā par aizsardzības tēriņiem, uzsver Rinkēvičs  (54)

Savukārt Baltijas valstu pārstāvju neuzaicināšanu uz Londonā notikušo samitu Valsts prezidents vērtēja kā nepieņemamu, bet Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers ir solījis šādu kļūdu vairs neatkārtot.

Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Lai gan bija cerēts, ka tā noslēgsies ar parakstītu vienošanos Ukrainas derīgo izrakteņu jautājumā, tā nenotika – Tramps pēc tikšanās secināja, ka Zelenskis nevēlas mieru, bet aicināja viņu atgriezties, kad tādu vēlas. Savukārt Zelenskis pameta Balto namu.

Rinkēvičs atzina, ka viņš atturas šo tikšanos vērtēt kā provokāciju vai nepietiekami sagatavotu vizīti, tomēr ir jādomā, kā no šīs situācijas iziet "diplomātiskā un mierīgā veidā".

Tajā pašā laikā Valsts prezidents secināja, ka pēc Trampa un Zelenska tikšanās dialogs starp ASV un Ukrainu ir apturēts, bet ir centieni nesaasināt situāciju, ko Rinkēvičs vērtēja pozitīvi.

Viņš aicināja ņemt vērā divas skarbas patiesības. Pirmā – lai kā Eiropa censtos mobilizēt atbalstu Ukrainai, bez ASV atbalsta nevar iztikt. "Otrs – pat no šķietami visskarbākajām situācijām, ja ir griba, ir izeja," sacīja prezidents.

Tāpat Rinkēvičs skāra jautājumu par Ukrainas iespējām pievienoties NATO, proti, ka tam nav atbalsts ne tikai ASV, bet arī dažās Eiropas valstīs. Tāpat viņš sacīja, ka ASV situācijai Ukrainā pieiet ne tā kā līdz šim, bet Rinkēvičs nedomā, ka pašreizējā ASV administrācija noraksta Ukrainu pilnībā. "ASV nevēlas nostāties ne Krievijas, ne Ukrainas pusē, bet vēlas būt arbitrs," pauda Valsts prezidents.

Tāpat viņš uzsvēra, ka mēs varam uzticēties ASV, kas ir NATO sabiedrotā ar savām interesēm, lai gan Amerika var radikāli mainīt līdzšinējo pieeju. Tāpēc Eiropā ir jādomā, kā kāpināt aizsardzības izdevumus.

"Mani satrauc, kas tuvāko mēnešu lakā notiks Eiropā – vai valstis spēs pieņemt lēmumu par aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta un kas notiks šogad Hāgā gaidāmajā NATO samitā. Ja mēs to neizdarīsim, tad transatlantiskās attiecības ir uz ļoti plāna ledus," secināja Valsts prezidents.

Vērtējot iespējas izbeigt karu Ukrainā, Rinkēvičs norādīja, ka pastāv iespēja finansiāli atbalstīt Ukrainu, tai novirzot Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus, kas lēsti pat 300 miljardu eiro apmērā. Valsts prezidents gan atzina, ka Eiropas Savienības valstu vidū šajā jautājumā nav vienprātības.

Tāpat viņš sacīja, ka var tikt izstrādāti dažādi kara izbeigšanas plāni, tomēr neviena vienošanās nav iespējama bez Ukrainas paraksta.

Rinkēvičs arī pauda pārliecību, ka Krievija ir ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar ASV, bet nav ieinteresēta izbeigt karu Ukrainā.

Aicināts vērtēt Baltijas valstu pārstāvju neielūgšanu uz nedēļas nogalē Londonā notikušo samitu, ko apmeklēja arī Zelenskis, Rinkēvičs atzina, ka Baltijas valstis jau pagājušajā nedēļā pauda savu neizpratni un viedokli, ka Lielbritānija rīkojusies nepieņemami. Stārmers atvainojās, šo lēmumu atzina par kļūdainu un apņēmās turpmāk tā nerīkoties.

Tāpat viņš skaidroja, ka šāda formāta samitus ārpus NATO un ES ir vēlme sarīkot strauji un rezultātā izrādās, ka kāds nav ielūgts. Baltijas valstu neielūgšana arī neesot saistīta ar to, ka mūsu politiķi šāda formāta pasākumos nebūtu manāmi.

Valsts prezidents norādīja, ka Londonā "netika dalīta Eiropa", bet gan notika atbalsta konference Ukrainai.