Vides ministrija šonedēļ rīkos apaļā galda diskusijā “Nost ar latvāņiem!”, kurā aicināti piedalīties aicināti pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pilsētu savienības, nevalstiskajām organizācijām, Vides konsultatīvās padomes, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī zemnieki ar praktisku pieredzi latvāņu apkarošanā.
Jau ziņots, ka šogad Latvijā latvāņu apkarošanai nekāds valsts atbalsts no lauksaimniecības atbalsta budžeta netiek piešķirts un arī savulaik šim mērķim paredzētā Eiropas Savienības struktūrfondu programma mazās intereses dēļ ir slēgta.
Zemkopības ministrija atbalstu latvāņu apkarošanai plāno paredzēt tikai 2007.gada atbalsta programmā. Šobrīd vienīgā palīdzība zemniekiem ir pirms pāris gadiem izdotā grāmata “Latvāņi, to izplatības ierobežošana. Pagaidu rekomendācijas”, kas ir pieejama Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā, kā arī pieejama elektroniskā formātā centra mājas lapā.
Latvāņi ir lieli divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kurus Latvijā ieveda sešdesmitajos gados, uzskatot par vērtīgu lopbarību, astoņdesmito gadu beigās to izplatība kļuva nekontrolējama. Tie sastopami atklātās teritorijās gar ūdenskrātuvēm, mežu un krūmāju platībās, kā arī grāvju un ceļu malās. Augs ir bīstams savas sulas dēļ, jo, tai nokļūstot uz ādas, cilvēks gūst ķīmiskus apdegumus. Apdegumu dēļ iet bojā virsējie ādas audi, bet cietušā stāvokli pasliktina nieze un asas sāpes. Saskaņā ar 2001.gada pētījuma datiem latvāņi bija izplatījušies apmēram 12 182 hektāros zemes visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!