Iepriekš Jaundžeikara virzīšana ministra amatam un nākamais Tautsaimniecības komisijas vadītāja vārds izraisīja strīdu starp koalīcijas partijām – “Jauno Laiku” un LPP, koalīcijas partijas pārstāvji neiesaistījās debatēs par Jaundžeikara apstiprināšanu, tikai daži deputāti atbildēja opozīcijas uzbrukumiem.
Bijušais Jaunā laika biedrs un bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis aicināja JL neatbalstīt Jaundžeikaru, jo pēc gada JL būs jāuzņemas atbildība par nesakārtotu iekšlietu sistēmu.
Savukārt kreiso spēku apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) deputāts Vladimirs Buzajevs norādīja, ka “piensaimnieks ministra postenī tomēr ir labāks nekā mācītājs, jo viņam vismaz ir kaut kādas organizatoriskās spējas, kaut arī citā nozarē”.
Iekšlietu ministra amats kļuva vakants, jo iepriekšējās LPP ministrs Ēriks Jēkabsons atkāpās no amata. Jēkabsons par atkāpšanas iemeslu nosauca finanšu problēmas iekšlietu struktūrās, kas netiek risinātas. Jēkabsons par savu atkāpšanos paziņoja pēc Nacionālās Drošības padomes lēmuma rokomendēt iekļaut Latvijā nevēlamo personu sarakstā Krievijas oligarhu Borisu Berezovski, ar kuru Jēkabsons bija ticies.
LPP apliecināja, ka arī turpmāk uzņemsies atbildību par iekšlietām un izvirzīja ministra amatam Jaundžeikaru. Aģentūra LETA ziņoja, ka Jaundžeikars ir dzimis 1956.gadā, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, kur studēja lauksaimniecības mehanizāciju. Viņš ir bijis AS "Limbažu piens" valdes priekšsēdētājs un prezidents, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs, kā arī darbojies vairākās citās uzņēmējsabiedrībās.
2001.gada martā Jaundžeikars tika ievēlēts par Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes deputātu no saraksta "Mēs - pagastam".
2002.gada oktobrī Jaundžeikars kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas saraksta, bet Saeimas deputāta mandātu ieguva tikai 2003.gada decembrī, kad to nolika LPP frakcijas deputāts Arnolds Laksa.
Par Saeimas deputātu atkal kļuva Jēkabsons.
Jaundžeikars uz ministra pienākumu pildīšanas laiku noliks deputāta mandātu, līdz ar to vietu Saeimā saglabās Jānis Šmits, kas deputāta mandātu saņēma pēc tam, kad Jēkabsons kļuva par ministru.